Caharijas 1:7-17 - Compare All Versions

Dalīties

Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā vienpadsmitā mēneša, kas ir sebata mēnesis, divdesmit ceturtajā dienā Tā Kunga vārds nāca pār pravieti Cahariju, Berehjas, Ida dēla, dēlu: "Naktī es redzēju parādību, un redzi, sarkanbrūnā zirgā sēdēja kāds vīrs, un viņš bija apstājies zem mirtēm ielejā, un aiz viņa bija sarkanbrūni, melni un balti zirgi. Un, kad nu es jautāju: mans Kungs, kāda tiem nozīme? - tad eņģelis, kas ar mani runāja, man teica: es tev rādīšu, kāda tiem nozīme. Un vīrs, kas sēdēja zirgā zem mirtēm, atbildēja un teica: tie ir tie, kurus Tas Kungs ir izsūtījis, lai pārstaigātu zemi. Bet viņi savukārt ziņoja Tā Kunga eņģelim, kas arī stāvēja zem mirtēm, un sacīja viņam: mēs esam pārstaigājuši visu zemi, un raugi, visā zemē valda dziļš miers. Tad atbildēja Tā Kunga eņģelis un sacīja: Kungs Cebaot, cik ilgi Tu negribēsi apžēloties par Jeruzālemi un par Jūdas pilsētām, uz kurām Tu esi bijis dusmīgs visus šos septiņdesmit gadus? Un Tas Kungs atbildēja eņģelim, kas ar mani runāja, un teica viņam laipnus un mierinājuma pilnus vārdus. Un eņģelis, kas ar mani runāja, teica man: sludini un saki: tā saka Tas Kungs Cebaots: Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu, un Es esmu ļoti dusmīgs uz lepnajām un bezrūpības pilnajām tautām; Es biju tikai drusciņ dusmīgs, viņi turpretī no savas puses palīdzēja izraisīt jo lielāku ļaunumu. Tāpēc tā saka Tas Kungs: Es piešķiršu Jeruzālemei atkal Savu žēlastību, un tajā uzcels Manu namu, saka Tas Kungs Cebaots, un mērījamā aukla izstiepjama tieši pār Jeruzālemi. Un sludini tālāk un saki: tā saka Tas Kungs Cebaots: Manām pilsētām atkal klāsies labi, Tas Kungs atkal iepriecinās Ciānu un Sev atkal izredzēs Jeruzālemi.

Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā vienpadsmitā mēneša, kas ir sebata mēnesis, divdesmit ceturtajā dienā atklājās tā Kunga vārds Cakarijam, Berechjas, Ida dēla, dēla, pravietim, un tas skanēja: Nakti es redzēju parādību, ka, lūk, sarkanbrūnā zirgā sēdēja kāds virs, un viņš bija apstājies zem mirtēm ielejā, un aiz viņa bija sarkanbrūni, lapsas krāsā, melni un balti zirgi. Un kad nu es jautāju: „Mans Kungs, kāda tiem nozīme?“ Tad eņģelis, kas ar mani runāja, man teica: „Es tev rādīšu, kāda tiem nozīme.“ Un vīrs, kas sēdēja zirgā zem mirtēm, atbildēja un teica: „Tie ir tie, kurus tas Kungs ir izsūtījis, lai pārstai-gātu zemi.“ Bet viņi savukārt ziņoja tā Kunga eņģelim, kas arī stāvēja zem mirtēm, un sacīja viņam: „Mēs esam pārstaigājuši visu zemi, un, raugi, visā zemē valda dziļš miers.“ Tad atbildēja tā Kunga eņģelis un sacīja: „Kungs Cebaot, cik ilgi Tu negribēsi apžēloties par Jeruzālemi un par Jūdas pilsētām, uz kurām Tu esi bijis dusmīgs visus šos septiņdesmit gadus?“ Un tas Kungs atbildēja eņģelim, kas ar mani runāja, un teica viņam laipnus un mierinājuma pilnus vārdus. Un eņģelis, kas ar mani runāja, teica man: „Sludini un saki: Tā saka tas Kungs Cebaots: Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu, Un Es esmu ļoti dusmīgs uz lepnajiem un bezrūpības pilnajiem pagāniem; Es biju tikai drusciņ dusmīgs, viņi turpretī no savas puses palīdzēja izraisīt jo lielāku ļaunumu.“ Tāpēc tā saka tas Kungs: „Es piešķiršu Jeruzālemei atkal savu žēlas-tību, un tajā uzcels manu namu“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un mērījamā aukla izstiepjama tieši pār Jeruzālemi.“ Un sludini tālāk un saki: „Tā saka tas Kungs Cebaots: Manām pilsētām atkal klāsies labi, tas Kungs atkal iepriecinās Ciānu un Sev atkal izredzēs Jeruzālemi.“

Divdesmit ceturtā dienā, vienpadsmitā mēnesī, tas bija Zebat mēnesis, Dārija otrā gadā, Tā KUNGA vārds notika uz pravieti Zahariju, Berehijas, Idus dēla, dēlu, sacīdams: Es redzēju naktī un raugi, vīrs jāja uz sarkana zirga, un tas stāvēja starp mirtēm ielejā, un aiz viņa bija sarkani, bēri un balti zirgi. Tad es sacīju: mans kungs, kas tie tādi? Un Eņģelis, kas ar mani runāja, sacīja uz mani: es tev rādīšu, kas šie tādi. Tad vīrs, kas stāvēja starp mirtēm, atbildēja un sacīja: šie ir tie, ko Tas KUNGS izsūtījis, pārstaigāt zemi. Un tie atbildēja Tā KUNGA Eņģelim, kas stāvēja starp mirtēm, un sacīja: mēs zemi esam pārstaigājuši, un redzi, visa zeme ir klusa un mierā. Tad Tā KUNGA Eņģelis atbildēja un sacīja: Kungs Cebaot! Cik ilgi Tu neapžēlosies par Jeruzālemi un par Jūda pilsētām, par kurām Tu esi dusmojies šos septiņdesmit gadus? Un Tas KUNGS atbildēja Eņģelim, kas ar mani runāja, labus vārdus, prieka vārdus. Un Eņģelis, kas ar mani runāja, sacīja uz mani: sludini un saki: tā saka Tas KUNGS Cebaots: Es esmu iekarsis par Jeruzālemi un par Ciānu ar lielu karstumu. Un ar lielām dusmām Es dusmojos par drošiem pagāniem, jo Es biju maķenīt dusmīgs, bet tie palīdzēja uz ļaunumu. Tāpēc tā saka Tas KUNGS: Es atgriezīšos uz Jeruzālemi ar apžēlošanu, Mans nams tur taps uztaisīts, saka Tas KUNGS Cebaots, un mēra auklu vilks pār Jeruzālemi. Sludini vēl un saki: tā saka Tas KUNGS Cebaots: Manām pilsētām atkal labi klāsies, jo Tas KUNGS atkal iepriecinās Ciānu un atkal izredzēs Jeruzālemi.