Romiešiem 9:19-33 - Compare All Versions

Dalīties

Tu varbūt man iebildīsi: ko tad Viņš vēl pārmet? Kas tad spēj pretoties Viņa lēmumam? Cilvēka bērns! Kas tu tāds esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai gan veidojums drīkst teikt savam veidotājam: kāpēc tu mani tādu esi radījis? Jeb vai podniekam nav vara no tā paša māla darināt vienu trauku godam un otru negodam? Un ko tu teiksi, ja Dievs, gribēdams parādīt Savu dusmību un zināmu darīt Savu varu, lielā lēnprātībā ir panesis pazušanai radītos dusmības traukus, lai atklātu Savas godības bagātību pie žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš radījis godībai? Par tādiem Viņš mūs ir aicinājis, ne vien no jūdu, bet arī no pagānu vidus, kā jau Hozejas grāmatā teikts: Es saukšu par Savu tautu to, kas nav Mana tauta, un Savu nemīļoto par mīļoto, un tai vietā, kur bija sacīts: jūs neesat Mana tauta! - viņus sauks par dzīvā Dieva dēliem. Bet Jesaja izsaucās pār Israēlu: kaut arī Israēla bērnu skaits būtu kā jūras smiltis - tikai atlikums tiks izglābts! Viņš pabeidz un ātri pabeidz vārdu; Tas Kungs to darīs uz zemes. Un kā Jesaja to bija paredzējis: ja Kungs Cebaots mums nebūtu atlicinājis kādu sēklu, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma un līdzinātos Gomorai. Kas no tā izriet? Pagāni, kas nav dzinušies pēc taisnības, ir panākuši taisnību, proti, ticības doto taisnību. Bet Israēls, kas dzenas pēc taisnības bauslības, to nav piepildījis. Kāpēc gan ne? Tāpēc ka viņš meklēja taisnību nevis ticībā, bet paša darbos. Viņš atsities pret piedauzības akmeni, kā rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā piedauzības akmeni, klinti, pār kuru jāklūp; bet, kas uz Viņu paļausies, nepaliks kaunā!

Tu varbūt man iebildīsi: ko tad viņš vēl pārmet? Kas tad spēj pretoties viņa lēmumam? Cilvēka bērns! Kas tu tāds esi, ka gribi ar Dievu tiesāties: Vai gan veidojums drīkst teikt savam veidotājām: kāpēc tu mani tādu esi radījis? Jeb vai podniekam nav vara no tā paša māla darināt vienu trauku godam un otru—negodam? Un ko tu teiksi, ja Dievs, gribē-dams parādīt savu dusmību un zināmu darīt savu varu, lielā lēnprātībā ir panesis pazušanai radītos dusmības traukus, Lai atklātu savas godības bagātību pie žēlastības traukiem, ko tas iepriekš radījis godībai?… Par tādiem viņš mūs ir aicinājis, nevien no jūdu, bet arī no pagānu vidus, Kā jau Hozejas grāmatā teikts: „Es savu netautu saukšu par savu tautu un savu nemīļoto par mīļoto, Un tai vietā, kur bija sacīts: jūs neesat mana tauta! viņus sauks par dzīvā Dieva dēliem.“ Bet Jesaja izsaucas pār Israēlu: Kaut ari Israēla bērnu skaits būtu kā jūļras smiltis—tikai atlikums tiks izglābts! Jo, pildīdams savu vārdu ar steigu, tas Kungs to visu izdarīs virs zemes.“ Un kā Jesaja to bija paredzējis: „Ja Kungs Cebaots mums nebūtu atli-cinājis kādu sēklu, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma, un līdzinātos Gomorai.“ Kas no tā izriet? —Pagānu tautas, kas nav dzinušās pēc bauslības taisnības, ir panākušas taisnību, proti ticības doto taisnību. Bet Israēls, kas dzenas pēc taisnības likuma, bauslību nav piepildījis. Kāpēc gan ne: Tāpēc ka viņš meklēja taisnību nevis ticībā, bet paša darbos. Viņš atsities pret piedauzības akmeni, Kā rakstīts: „Redzi, es lieku Ciānā piedauzības akmeni, klinti pār kupu jāklūp; bet, kas uz viņu paļausies, nepaliks kaunā!“

Tad tu uz mani sacīsi: ko tad Viņš vēl rāj? Jo kas Viņa prātam var pretī turēties? Bet, cilvēk, kas tu tāds esi, ka tu gribi ar Dievu tiesāties? Vai kāds darbs uz savu Meistaru saka: kāpēc Tu mani tādu esi taisījis? Vai tad podniekam nav vara pār mālu, no tās pašas pītes taisīt citu trauku godam un citu negodam? Bet, ja Dievs, gribēdams dusmību parādīt un Savu spēku zināmu darīt, ar lielu lēnprātību ir panesis dusmības traukus, sataisītus uz pazušanu, un ka Viņš Savas godības bagātību parādītu pie žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš ir sataisījis uz godību. Tādus Viņš arī mūs ir aicinājis, ne vien no jūdiem, bet arī no pagāniem. Kā Viņš arī pie Hozejas saka: Es tos saukšu par Saviem ļaudīm, kas Mani ļaudis nebija, un par Savu mīļoto, kas Man nebija mīlēts; Un notiks tanī vietā, kur uz tiem tika sacīts: Jūs neesat Mani ļaudis! Tur tie taps saukti Dzīvā Dieva bērni. Un Jesaja izsauc pār Israēlu: ja Israēla bērnu skaits būtu kā jūras smiltis, tomēr tikai atlikums taps izglābts. Jo vārdu (lēmumu) Viņš piepilda un pasteidzina taisnībā, jo drīz Tas KUNGS darīs pasludināto vārdu virs zemes. Un kā Jesaja ir iepriekš sacījis: ja Tas KUNGS Cebaots mums nebūtu atlicinājis kādu sēklu, tad mēs būtu palikuši kā Sodoma un līdzīgi Gomorai. Ko tad lai sakām? Ka pagāni, kas pēc taisnības nedzinās, taisnību dabūjuši, proti, taisnību no ticības; Bet Israēls, pēc taisnības bauslības dzīdamies, taisnības bauslību nav panācis. Kādēļ? Tādēļ ka ne no ticības bet kā no bauslības darbiem (to meklēja); jo tie ir piedauzījušies pie piedauzīšanas akmens, Kā ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā piedauzīšanas akmeni un apgrēcības klinti, un kas uz Viņu tic nepaliks kaunā.