Romiešiem 11:1-10 - Compare All Versions

Dalīties

Pēc visa tā es jautāju: vai Dievs Savu tautu ir atstūmis? Nepavisam ne. Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma dzimuma, Benjamīna cilts. Dievs nav atstūmis Savu tautu, ko Viņš jau iepriekš bija izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, kas rakstīts par Eliju, kā viņš apsūdz Israēlu Dievam: Kungs, Tavus praviešus viņi ir nokāvuši, Tavus altārus izpostījuši, tā ka es viens esmu palicis, un nu tie tīko pēc manas dzīvības. Bet ko viņam atbild Dieva balss: Es esmu Sev atlicinājis septiņus tūkstošus, kas savus ceļus nav locījuši Baala priekšā! Gluži tāpat arī šinī laikā ir palicis pāri mazs atlikums pēc žēlastības. Bet, ja pēc žēlastības, tad vairs ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība. Kas no tā izriet? Pēc kā Israēls tiecas, to viņš nav sasniedzis, tikai Dieva izvēlētie to ir sasnieguši, bet pārējo sirdis ir tikušas apcietinātas, kā ir rakstīts: Dievs viņiem devis truluma garu, acis, lai tie neredzētu, un ausis, lai tie nedzirdētu, līdz pat šai dienai. Un Dāvids saka: viņu bagāti klātais galds viņiem kļūs par slazdu un cilpu, par krišanas un soda iemeslu. Viņu acis tiks aptumšotas, ka viņi vairs neredzēs, un viņu muguras būs saliektas vienumēr.

Pēc visa tā es jautāju: Vai Dievs savu tautu ir atstūmis? Nepavisam ne. Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma dzimuma, Benjamīna cilts. Dievs nav atstūmis savu tautu, ko viņš jau iepriekš bija izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, kas rakstīts par Eliju, kā viņs apsūdz Israēlu Dievam: „Kungs, tavus praviešus viņi ir nokāvuši, tavus altājrus izpostījuši, tā ka es viens esmu palicis, un nu tie tīko pēc manas dzīvības.“ Bet ko viņam atbild Dieva balss: „Es esmu sev atlicinājis septiņus tūkstošus, kas savus ceļus nav locījuši Baala priekšā!“ Gluži tāpat arī šinī laikā ir palicis pāri mazs atlikums pēc Dieva žēlastības izvēles. Bet ja pēc žēlastības—tad nav vairs pašu nopelna, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība. Kas no tā izriet? —Pēc kā Israēls tiecas, to viņš nav sasniedzis, tikai Dieva izvēlētie to ir sasnieguši, bet pārējo sirdis ir tikušas apcietinātas, Kā ir rakstīts: „Dievs viņiem devis truluma garu, acis, lai tie neredzētu, un ausis, lai tie nedzirdētu, līdz pat šai dienai.“ Un Dāvids saka: „Viņu bagāti klātais galds viņiem kļūs par slazdu un cilpu, par krišanas un soda iemeslu. Viņu acis tiks aptumšotas, ka viņi vairs neredzēs, un viņu muguras būs saliektas vienumēr.“

Tad es saku: vai Dievs Savus ļaudis ir atmetis? Nemaz ne! Jo es arīdzan esmu israēlietis, no Ābrahāma dzimuma, no Benjamīna cilts. Dievs nav atmetis Savu tautu, ko Viņš ipreiekš ir izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā tas pie Dieva sūdz pret Israēlu, sacīdams: “Kungs, tie Tavus praviešus ir nokāvuši un Tavus altārus apgāzuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē manu dzīvību.” Bet ko Dievs tam atbildēdams saka? “Es Sev esmu atlicinājis septiņus tūkstošus vīru, kas ceļus nav locījuši Baāla priekšā.” Tātad tāpat arī tagad, šinī laikā, atlikums ir saglabāts, pateicoties izredzētai žēlastībai. Bet, ja tas ir caur žēlastību, tad tas vairs nav darbu nopelns; citādi žēlastība nav vairs žēlastība. Bet ja tas ir no darbiem, tad tā nav žēlastība; citādi nopelns nav vairs nopelns. Ko tad nu? Ko Israēls meklē, to viņš nav dabūjis; izredzētie gan to ir dabūjuši, bet citi ir apcietinājušies, Kā ir rakstīts: Dievs tiem ir devis grūta miega garu, acis, ka tie neredz, un ausis, ka tie nedzird, līdz šai dienai. Un Dāvids saka: lai viņu galds viņiem paliek par valgu, par slazdu, par klupšanu un par atmaksu! Viņu acis lai top aptumšotas, ka neredz, un loki viņu muguru vienmēr!