Jāņa atklāsmes 19:1-16
Jāņa atklāsmes 19:1-16 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Pēc tam es dzirdēju stipru balsi debesīs, it kā liels ļaužu pulks sauktu: "Alelujā! Pestīšana, gods un vara pieder mūsu Dievam: jo Viņa tiesas ir patiesas un taisnas. Viņš ir tiesājis lielo netikli, kas samaitāja visu zemi ar savu netiklību, viņš atprasījis no viņas rokas Savu kalpu asinis." Tie sauca vēlreiz: "Alelujā! Dūmi no viņas paceļas augšup mūžu mūžos." Un divdesmit četri vecaji un četras dzīvās būtnes nometās zemē, pielūdza Dievu, kas sēd goda krēslā, un sacīja: "Āmen, alelujā!" No goda krēsla atskanēja balss, saukdama: "Slavējiet mūsu Dievu, visi Viņa kalpi, kas Viņu bīstas, mazie un lielie." Tad es dzirdēju balsi, tā bija kā liela ļaužu pulka kliegšana, kā lielu ūdeņu krākšana un kā stipra pērkona rūkšana, kas teica: "Alelujā! Jo ir sācis valdīt Kungs, mūsu Dievs, Visuvaldītājs. Priecāsimies, gavilēsim un dosim Viņam godu, jo atnākušas Jēra kāzas un Viņa līgava sataisījusies. Tai ir dots tērpties spožā, tīrā audeklā." Proti, audekls ir svēto taisnības darbi. Un viņš man saka: "Raksti! Svētīgi ir tie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā!" Viņš man saka: "Šie ir patiesie Dieva vārdi." Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: "Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!" Proti, Jēzus liecība ir praviešu gars. Es redzēju debesis atvērtas, un raugi: balts zirgs, un, kas sēd uz viņa, Tā vārds Uzticīgais un Patiesais, un Viņš tiesā un karo taisnīgi. Viņa acis ir uguns liesma un galvā Tam daudzi ķēniņu kroņi, Vārdu, kas Tam uzrakstīts, neviens nepazīst kā vien Viņš pats. Viņš tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas, Viņu sauc: Dieva Vārds. Debesu kara pulki sekoja Viņam uz baltiem zirgiem, tērpti baltā tīrā audeklā. No Viņa mutes iziet ass zobens, ar ko satriekt tautas, Viņš min Dieva Visuvaldītāja bargo dusmu vīna spaidu. Uz Viņa tērpa, proti, sānos, ir rakstīts vārds: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.
Jāņa atklāsmes 19:1-16 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Pēc tam es dzirdēju stipru balsi debesīs, it kā liels ļaužu pulks sauktu: „Allelūja! Pestīšana, gods un vara pieder mūsu Dievam: Jo viņa tiesas ir patiesas un taisnas. Viņš ir tiesājis lielo netikli, kas samaitāja visu zemi ar savu netiklību, viņš atprasījis no viņas rokas savu kalpu asinis.“ Tie sai 1 vēl reiz: „Allelūja! Dūmi no viņas paceļas augšup mūžu mūžos.“ Un divdesmit četri vecaji un četras dzīvās būtnes nometās zemē, pielūdza Dievu, kas sēd goda krēslā, un sacīja: „Amen, allelūja!“ No goda krēsla atskanēja balss, saukdama: „Slavējiet mūsu Dievu, visi viņa kalpi, kas viņu bīstas, mazie un lielie.“ Tad es dzirdēju balsi, tā bija kā liela ļaužu pulka kliegšana, kā lielu ūdeņu krākšana un kā stipra pērkona rūkšana, kas teica: „Allelūja! Jo ir sācis valdīt Kungs mūsu Dievs, visuvaldītājs. Priecāsimies gavilēsim un dosim viņam godu jo atnākušas Jēra kāzas un viņa līgava sataisījusies. Tai ir dots tērpties spožā, tīrā audeklā.“ Proti audekls ir svēto taisnības darbi. Un viņš man saka: „Raksti! Svētīgi ir tie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā!“ Viņš man saka: „Šie ir patiesie Dieva vārdi.“ Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: „Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!“ Proti Jēzus liecība ir praviešu gars. Es redzēju debesis atvērtas, un raugi, balts zirgs, un kas sēd uz viņa, tam vārds Uzticīgais un Patiesais, un viņš tiesā un karo ar taisnību. Viņa acis ir uguns liesma un galvā tam daudzi ķēniņu kroņi, vārdu, kas tam uzrakstīts, neviens nepazīst, kā vien viņs pats. Viņš tērpies drēbēs, kas asinīš mērktas, viņu sauc: Dieva vārds. Debesu kara pulki sekoja viņam uz baltiem zirgiem, tērpti baltā tīrā audeklā. No viņa mutes iziet ass zobens, ar ko satriekt pagānu tautas, viņš min visuvaldītāja Dieva bargo dusmu vīna spaidu. Uz viņa tērpa, proti sānos, ir rakstīts vārds: Ķēniņu Ķēniņš un Kungu Kungs.
Jāņa atklāsmes 19:1-16 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un pēc tam es dzirdēju, kā lielu ļaužu pulku, stipru balsi debesīs sakām: Alleluja! Pestīšana un gods un slava un spēks Tam Kungam, mūsu Dievam! Jo Viņa tiesas ir patiesīgas un taisnas, tāpēc ka Viņš lielo mauku ir notiesājis, kas zemi ir samaitājusi ar savu maucību, un Viņš Savu kalpu asinis pie tās ir atriebis. Un tie sacīja otrā kārtā: Alleluja! Un viņas dūmi uzkāpj mūžīgi mūžam. Un divdesmit četri vecaji un četri dzīvie nometās un pielūdza Dievu, kas uz goda krēsla sēdēja, sacīdami: Āmen, Alleluja! Un balss izgāja no goda krēsla sacīdama: “Slavējiet mūsu Dievu, visi Viņa kalpi, un kas Viņu bīstas, mazie un lielie.” Un es dzirdēju kā balsi no daudz ļaudīm un kā balsi no daudz ūdeņiem un kā balsi no stipriem pērkoniem sakām: Alleluja! Jo Tas Kungs, Visuvaldītājs Dievs, ir valdību uzņēmis. Lai priecājamies un gavilējam un Viņam godu dodam, jo Tā Jēra kāzas ir nākušas, un Viņa sieva ir sataisījusies. Un viņai ir dots, ka top apģērbta ar šķīstu un spožu dārgu audeklu; jo dārgais audekls ir svēto taisnība. Un viņš uz mani saka: raksti! Svētīgi ir tie, kas ir aicināti uz Tā Jēra kāzu mielastu! Un viņš uz mani saka: šie ir patiesīgie Dieva vārdi. Un es kritu pie viņa kājām, viņu pielūgt, un viņš uz mani saka: “Raugi, nedari tā! Es esmu darba biedrs tev un taviem brāļiem, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu! Jo Jēzus liecība ir praviešu mācības gars.” Un es redzēju debesis atvērtas, un raugi, balts zirgs, un kas uz tā sēdēja, tapa saukts Uzticīgs un Patiesīgs, un Tas tiesā un karo taisnībā. Un Viņa acis ir kā uguns liesma, un uz Viņa galvas ir daudz ķēniņu kroņi, un vārds Viņam bija rakstīts, ko neviens nezināja, kā vien Viņš pats. Un Viņš bija apģērbts ar drēbēm, kas bija asinīs mērktas, un Viņa vārds tapa saukts Dieva vārds. Un Tam sekoja debesu karaspēki uz baltiem zirgiem, apģērbti ar baltu un šķīstu dārgu audekli. Un no Viņa mutes iziet ass zobens, ar to sist pagānus; un Viņš tos ganīs ar dzelzs rīksti, un Viņš min Dieva, Visvarenā, bargās dusmības vīna spaidu. Un uz drēbēm un uz sāniem viņam ir vārds rakstīts: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs!