Psalmi 38:1-22
Psalmi 38:1-22 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Dāvida dziesma piemiņai. Kungs, nesodi mani Savās dusmās un nepārmāci mani Savā bardzībā, jo Tavas bultas ķērušas mani un smagi guļ uz mani Tava roka. Nav vietas manās miesās, ko nebūtu skārusi Tava dusmība, un visi mani locekļi satriekti manu grēku dēļ. Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem. Manas vātis struto un čūlo, sava neprāta dēļ es lokos sāpēs. Salīcis un dziļi pie zemes noliecies es esmu savās bēdās, sēru pilnas ir manas gaitas. Mani gurni ir iekaisuši, nav veselas vietas manās miesās. Es esmu bez spēka, pagalam sasists, man jākliedz skaļāk manās sirds vaimanās. Kungs, Tev zināmas visas manas ilgas, un manas nopūtas Tev nav apslēptas. Mana sirds stipri trīc, mans spēks mani atstājis, arī mana acu gaisma man zudusi! Mani draugi un tuvinieki stāv tālu nost no manis manās mokās, un mani kaimiņi novēršas no manis. Kas tīko pēc manas dzīvības, tie izliek man valgus, un, kas cenšas man nodarīt nelaimi, tie runā par mani posta vārdus un savas domas vienmēr vēro uz viltu. Bet es esmu līdzīgs kurlam, kas nedzird, un mēmam, kas neatdara savu muti. Es esmu kļuvis par vīru, kas nedzird un kura mute pretī nerunā, jo uz Tevi, Kungs, es gaidu, Tu mani paklausīsi, Kungs mans Dievs! Savā sirdī es saku:"Lai viņi tikai ļauni nepriecātos par mani; kad mana kāja ļodzās, lai tie neliktos lielīgi pret mani!" Jo es esmu tuvu sabrukumam, un manas sāpes pastāvīgi liek sevi manīt. Man ir bail, kad atzīstu savu vainu, un es skumstu par saviem grēkiem. Tie visi ir visai vareni, kas mani ienīst, un daudz ir to, kas mani bez iemesla vajā, kas man labu atmaksā ar ļaunu un mani neieredz, tāpēc ka es esmu dzinies pēc laba. Neatstāj mani, ak, Kungs, mans Dievs! Neesi tik tālu prom no manis!
Psalmi 38:1-22 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Dāvida dziesma piemiņai. Kungs, nesodi mani savās dusmās un nepārmāci mani savā bardzībā, Jo Tavas bultas ķērušas mani, un smagi guļ uz manis Tava roka. Nav vietas manās miesās, ko nebūtu skārusi Tava dusmība, un visi mani locekļi satriekd manu grēku dēļ. Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem. Manas vātis struto un čūlo, sava neprāta dēļ es lokos sāpēs. Salīcis un dziļi pie zemes noliecies es esmu savās bēdās, sēru pilnas ir manas gaitas. Mani gumi ir iekaisuši, nav veselas vietas manās miesās. Es esmu bez spēka, pagalam sasists, man jākliedz skaļāk manās sirds vaimanās. Kungs, Tev zināmas visas manas ilgas, un manas nopūtas Tev nav apslēptas. Mana sirds stipri trīc, mans spēks mani atstājis, arī mana acu gaisma man zudusi! Mani draugi un tuvinieki stāv tālu nost no manis manās mokās, un mani kaimiņi novēršas no manis. Kas man tīko pēc dzīvības, tie izliek man valgus, un kas cenšas man nodarīt nelaimi, de runā par mani posta vārdus un savas domas vienmēr vērš uz viltu. Bet es esmu līdzīgs kurlam, kas nedzird, un mēmam, kas neatdara savu mud. Es esmu kļuvis par vīru, kas nedzird un kura mute pretī nerunā, Jo uz Tevi, Kungs, es gaidu, Tu mani paklausīsi, Kungs mans Dievs! Savā sirdī es saku: „Lai viņi dkai jauni nepriecātos par mani; kad mana kāja ļodzās, lai tie neliktos lielīgi pret mani!“ Jo es esmu tuvu sabrukumam, un manas sāpes pastāvīgi liek sevi manīt. Man ir bail, kad atzīstu savu vainu, un es skumstu par saviem grēkiem. Tie visi ir visai vareni, kas mani ienīst, un daudz ir to, kas mani bez iemesla vajā, Kas man labu atmaksā ar ļaunu un mani neieredz, tāpēc ka es esmu dzinies pēc laba. Neatstāj mani, ak Kungs mans Dievs! Neesi tik tālu prom no manis!
Psalmi 38:1-22 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā. Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies. Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem. Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti. Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ. Es eju salīcis un ļoti nospiests, cauru dienu es eju noskumis. Jo manas iekšas ir moku pilnas, nekādas veselības nav pie manas miesas. Es esmu pavisam sastindzis un sasists, es kaucu savas sirds vaimanās. Kungs, Tavā priekšā ir visas manas velmes, un manas nopūtas Tev nav apslēptas. Mana sirds trīc, mans spēks mani atstājis, arī pat manu acu gaismiņas man vairs nav. Mani mīļie un mani draugi stāv tālu nost no manas mocības, un mani tuvākie stāv no tālienes. Un kas manu dvēseli meklē, liek man valgus, un kas manu nelaimi meklē, runā postu un izdomā viltību cauru dienu. Bet es esmu kā kurls, kas nedzird, un kā mēms, kas neatver savu muti. Un es esmu kā vīrs, kas nedzird, un kam mutē vārdu pretim nav. Jo es gaidu, Kungs, uz Tevi, Tu paklausīsi, Kungs, mans Dievs. Jo es sacīju: lai tie par mani nepriecājās; kad mana kāja šaubās, tad tie lai nelielās pret mani. Jo es esmu pie pašas krišanas un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā. Jo savu noziegumu es izsūdzu, un man ir bail manu grēku dēļ. Bet mani ienaidnieki dzīvo un ir vareni, un kas mani netaisnīgi ienīst, tie vairojās. Un kas ļaunu par labu maksā, tie ir mani pretinieki, tāpēc ka es uz labu dzenos. Neatstājies no manis, Kungs, mans Dievs! neesi tālu no manis nost, Steidzies man palīgā, Kungs, mana pestīšana!