Mateja 26:1-13
Mateja 26:1-13 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un notika, kad Jēzus bija pabeidzis visas šīs runas, tad Viņš sacīja Saviem mācekļiem: "Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashā, un Cilvēka Dēls tiks nodots, lai Viņu krustā sistu." Tad sapulcējās augstie priesteri un ļaužu vecaji augstā priestera Kajafas pilī. Un tie apspriedās, kā Jēzu ar viltu saņemt un nokaut. Bet tie sacīja: "Tikai ne svētkos, lai ļaudīs neceltos nemiers." Bet, kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā, viena sieva piegāja pie Viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuru tā izlēja Viņam uz galvu, Viņam sēžot pie galda. Kad mācekļi to redzēja, tie apskaitās un sacīja: "Kamdēļ šī izšķērdība? To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem." Bet Jēzus, to nomanījis, sacīja tiem: "Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie Manis ir padarījusi labu darbu. Jo nabagi ir arvien pie jums, bet Es neesmu arvien. Jo, izliedama šo eļļu uz Manu miesu, viņa gribējusi Mani kapam svaidīt. Patiesi Es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņai par piemiņu, ko tā ir darījusi."
Mateja 26:1-13 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un notikās, kad Jēzus bija pabeidzis visas šās runas, tad viņš sacīja saviem mācekļiem: „Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Lieldienas, un Cilvēka Dēls tiks nodots, lai viņu krustā sistu.“ Tad sapulcējās augstie priesteri un ļaužu vecaji augstā priestera Kajafas pilī. Un tie apspriedās, kā Jēzu ar viltu saņemt un nokaut. Bet tie sacīja: „Tikai ne svētkos, lai ļaudīs neceltos nemiers.“ Bet kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā, Viena sieva piegāja pie viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuj-u tā izlēja viņam uz galvu, viņam sēžot pie galda. Kad mācekļi to redžēja, tie apskaitās un sacīja: „Kamdēļ šī izšķērdība? To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem.“ Bet Jēzus to nomanījis, sacīja tiem: „Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie manis ir padarījusi labu darbu. Jo nabagi ir arvien pie jums, bet es neesmu arvien. Jo izliedama šo eļļu uz manu miesu, viņa gribējusi mani kapam svaidīt. Patiesi es jums saku: Kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņai par piemiņu, ko tā ir darījusi.“
Mateja 26:1-13 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un notikās, kad Jēzus visus šos vārdus bija pabeidzis, tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashā, un Cilvēka Dēls kļūs nodots, ka Tas taptu krustā sists.” Tad sapulcējās augstie priesteri un rakstu mācītāji un ļaužu vecaji augstā priestera namā, kam vārds bija Kajafa. Un tie sarunājās, kā tie Jēzu ar viltu dabūtu rokā un nokautu. Bet tie sacīja: “Tikai ne uz svētkiem, lai ļaudīs neceļas dumpis.” Un kad Jēzus bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, Tad viena sieva pie Tā piegāja, tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu svaidāmo eļļu, un tā lēja to uz Viņa galvu, Tam pie galda sēžot. Kad mācekļi to redzēja, tad tie apskaitās un sacīja: “Kā labad šī izšķērdēšana? Jo šo eļļu varēja dārgi pārdot un izdalīt nabagiem.” Bet Jēzus to nomanījis uz tiem sacīja: “Kam jūs šo sievu apgrūtinājiet? Jo tā labu darbu pie Manis darījusi. Jo nabagi ir arvien pie jums, bet Es neesmu arvien pie jums. Jo, izliedama šo smaržīgo eļļu pār Manu miesu, tā to darījusi tādēļ, ka Man būs tapt apraktam. Patiesi, Es jums saku: kur vien visā pasaulē šo evaņģēliju sludinās, tur arī sacīs, ko šī ir darījusi, viņai par piemiņu.”