Lūkas 4:31-44
Lūkas 4:31-44 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Viņš nogāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un tos mācīja sabatā. Un viņi bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni. Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt: "Vai, kas mums ar Tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas Tu esi - Dieva Svētais." Bet Jēzus viņu apdraudēja, sacīdams: "Ciet klusu un izej no tā." Un ļaunais gars to nogāza zemē viņu vidū un izgāja no viņa, nekā ļauna nenodarījis. Tad izbailes pārņēma visus, un viņi sacīja cits citam: "Kas tas par vārdu, kura varā un spēkā Viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie aiziet?" Un Viņa slava izplatījās pa visu apkārtējo zemi. Bet, cēlies no sinagogas, Viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja slima smagā drudzī, un viņas dēļ tie Viņu lūdza. Viņš tai piegāja klāt, pārliecās pār to un apsauca drudzi, un tas to atstāja. Un viņa tanī pašā brīdī uzcēlās un tiem kalpoja. Saulei norietot, visi, kam bija kādi neveseli ar visdažādākām kaitēm, bija tos atveduši pie Viņa. Bet Viņš ikvienam no tiem uzlika rokas un tos dziedināja. Arī ļaunie gari daudzus atstāja, kliegdami un saukdami: "Tu esi Dieva Dēls!" Bet Viņš tos apsauca un neļāva runāt, jo tie zināja, ka Viņš ir Kristus. Bet, gaismai austot, Viņš iziedams aizgāja uz tuksnesi. Bet ļaudis Viņu meklēja un nogāja pie Viņa un gribēja Viņu aizturēt, lai Tas viņus neatstātu. Bet Viņš tiem sacīja: "Arī citām pilsētām Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam Es esmu sūtīts." Un Viņš sludināja Jūdejas sinagogās.
Lūkas 4:31-44 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un viņš nogāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un tos mācīja sabatā. Un viņi bija pārsteigti par viņa mācību, jo viņa vārdi bija vareni. Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt: „Vai, kas mums ar tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas tu esi—Dieva Svētais.“ Bet Jēzus viņu apdraudēja, sacīdams: „Cieti klusu un izej no tā.“ Un ļaunais gars to nogāza zemē viņu vidū un izgāja no viņa, nekā ļauna nenodarījis. Tad izbailes pārņēma visus, un viņi sacīja cits citam: „Kas tas par vārdu, kuļra varā un spēkā viņš pavēl nēšķīstiem gariem un tie aiziet?“ Un viņa slava izplatījās pa visu apkārtējo zemi. Bet cēlies no sinagogās, viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja slima ar grūtu drudzi, un viņas dēļ tie viņu lūdza. Viņš tai piegāja klāt, pārliecās pār to un apsauca drudzi, un tas to atstāja. Un viņa taī pašā brīdī uzcēlās un tiem kalpoja. Saulei norietot, visi, kam bija kādi neveseli ar visdažādākām kaitēm, bija tos atveduši pie viņa. Bet viņš ikvienam no tiem uzlika rokas un tos dziedināja. Arī ļaunie gari daudzus atstāja, kliegdami un saukdami: „Tu esi Dieva Dēls!“ Bet viņš tos apsauca un neļāva runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus. Bet gaismai austot, viņš iziedams aizgāja uz tuksnesi. Bet ļaudis viņu meklēja un nogāja pie viņa un gribēja viņu aizturēt, lai tas viņus neatstātu. Bet viņš tiem sacīja: „Arī citām pilsētām man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam es esmu sūtīts.“ Un viņš sludināja Jūdejas sina-gogās.
Lūkas 4:31-44 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Viņš nogāja uz Kapernaumu, Galilejas pilsētu, un tos mācīja sabatos, Un tie ļoti brīnījās par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni. Un tur sinagogā bija kāds cilvēks, tam bija nešķīsta velna gars, un tas brēca stiprā balsī Sacīdams: “Laid! Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Dieva Svētais.” Un Jēzus to apdraudēja sacīdams: “Paliec klusu un izej no tā.” Un velns to raustīja viņu vidū un izgāja no tā, tam neko ļauna nepadarījis. Un izbailes uznāca visiem un tie runāja savā starpā sacīdami: “Kas tas par vārdu? Jo Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstiem gariem, un tie atstājās.” Un Viņa slava izgāja pa visu apkārtējo zemi. Un cēlies no sinagogas, Viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar grūtu drudzi, un tie viņas dēļ Viņu lūdza. Un Viņš galvgalā pie tās piestājies apdraudēja drudzi un tas no viņas atstājās; un tā tūdaļ cēlās un viņiem kalpoja. Un kad saule bija nogājusi, tad visi, kam bija neveseli ar dažādām sērgām, tos noveda pie Viņa; un Viņš ikkatram no tiem rokas uzlika un tos dziedināja. Un tur arī velni no daudziem atstājās, brēkdami un sacīdami: “Tu esi Kristus, Dieva Dēls!” Un Viņš tos apdraudēja un tiem neļāva teikt, ka tie zināja, Viņu esam Kristu. Un gaismai austot Viņš iziedams gāja uz tuksnesi. Un ļaudis Viņu meklēja un pie Viņa nogāja un Viņu turēja, lai no tiem neaizietu. Un Viņš uz tiem sacīja: “Arī citām pilsētām Man pienākas sludināt Dieva valstības evaņģēliju, jo tāpēc Es esmu sūtīts.” Un Viņš sludināja Galilejas sinagogās.