Jāņa 18:1-40

Dalīties

Jāņa 18:1-40 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

To sacījis, Jēzus ar Saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs. Tanī Viņš un Viņa mācekļi iegāja. Bet arī Jūda, Viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar Saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā. Tad nu Jūda, paņēmis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizeju sulaiņus, ierodas tur ar lāpām, lukturiem un ieročiem. Zinādams visu, kam jānāk pār Viņu, Jēzus izgāja tiem pretim un sacīja: "Ko jūs meklējat?" Tie atbildēja Viņam: "Jēzu Nacarieti." Viņš tiem saka: "Es tas esmu." Bet arī Viņa nodevējs Jūda stāvēja pie viņiem. Kad nu Viņš teica: Es tas esmu, - tie atkāpās un nokrita pie zemes. Tad Viņš vēlreiz viņus jautāja: "Ko jūs meklējat?" Un tie atbildēja: "Jēzu Nacarieti." Jēzus atbildēja: "Es jums esmu sacījis, ka Es tas esmu; ja jūs Mani meklējat, tad lai šie aiziet!" Tā piepildījās vārdi, ko Viņš bija teicis: "No tiem, ko Tu Man esi devis, Es nevienam neesmu ļāvis iet bojā." Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilka to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malhs. Tad Jēzus sacīja Pēterim: "Bāz zobenu makstī! Vai tad Man nedzert to biķeri, ko Mans Tēvs Man ir nolicis?" Pēc tam kareivji līdz ar virsnieku un jūdu sulaiņiem saņēma Jēzu, sasēja To un aizveda papriekš pie Annas, jo tas bija sievastēvs Kajafam, tā gada augstajam priesterim. Bet Kajafa bija tas, kas jūdiem bija devis padomu, ka esot pareizi, ka viens cilvēks mirst, ja to prasa tautas labums. Bet Jēzum sekoja Sīmanis Pēteris un vēl viens māceklis. Šis māceklis augstajam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pilī. Bet Pēteris palika ārpusē pie durvīm stāvot. Tad otrs māceklis, kas augstajam priesterim bija pazīstams, iznāca ārā, runāja ar durvju sargu un ieveda Pēteri iekšā. Tad kalpone, kas sargāja durvis, saka Pēterim: "Vai arī tu nepiederi pie šī cilvēka mācekļiem?" Bet viņš saka: "Nepiederu." Tur stāvēja kalpi un sulaiņi, kas no oglēm bija sakūruši uguni un sildījās, jo bija auksts; bet arī Pēteris bija nostājies pie viņiem un sildījās. Pa to laiku augstais priesteris vaicāja Jēzum par Viņa mācekļiem un par Viņa mācību. Jēzus viņam atbildēja: "Es pilnīgi atklāti esmu runājis pasaules priekšā; Es pastāvīgi esmu mācījis sinagogā un Templī, kur sanāk visi jūdi, un neko neesmu runājis slepeni. Ko tu Mani jautā? Jautā tiem, kas dzirdējuši, ko Es uz tiem esmu runājis; tie zina, ko Es esmu teicis." Kad Viņš to bija teicis, viens no sulaiņiem, kas tur stāvēja, Jēzum iesita vaigā, sacīdams: "Vai Tu tā atbildi augstajam priesterim?" Jēzus viņam atbildēja: "Ja Es nepareizi esmu runājis, tad pierādi, ka tas bija nepareizi; bet, ja Es esmu runājis pareizi, ko tu Mani sit?" Tad Anna Viņu sasietu sūtīja pie augstā priestera Kajafas. Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tie viņam sacīja: "Vai arī tu nepiederi pie Viņa mācekļiem?" Bet viņš liedzās un sacīja: "Nē." Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris bija nocirtis ausi, vēl saka: "Vai es tevi neredzēju pie Viņa dārzā?" Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja. No Kajafas tie Jēzu ved uz pārvaldnieka pili. Bija agrs rīts. Paši tie neiegāja pārvaldnieka pilī, lai neapgānītos, bet varētu ēst Pashā jēru. Tad Pilāts iznāca pie tiem ārā un teica: "Kādu sūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?" Tie atbildēja viņam: "Ja Viņš nebūtu ļaundaris, mēs Viņu nebūtu tev nodevuši." Tad Pilāts viņiem sacīja: "Ņemiet jūs Viņu un tiesājiet Viņu pēc sava likuma!" Jūdi viņam sacīja: "Mums nav tiesību nevienu nonāvēt." Tā sāka piepildīties Jēzus vārdi, ko Viņš bija teicis par to, kādā nāvē Viņam bija mirt. Tad Pilāts atkal iegāja savā pilī, iesauca Jēzu iekšā un sacīja Viņam: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Jēzus atbildēja: "Vai tu to saki no sevis, jeb vai citi tev par Mani stāstījuši?" Pilāts atbildēja: "Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri man Tevi ir nodevuši. Ko Tu esi darījis?" Jēzus atbildēja: "Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja Mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai Es nekristu jūdu rokās. Bet nu Mana valstība nav no šejienes." Tad Pilāts Viņam sacīja: "Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?" Jēzus atbildēja: "Tu pareizi saki, Es esmu Ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi." Pilāts Viņam saka: "Kas ir patiesība?" Un, to sacījis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un saka viņiem: "Es nekādas vainas pie Viņa neatrodu. Bet jums ir paradums, ka es jums Pashā vienu atlaižu. Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu Jūdu ķēniņu?" Tad viņi atkal brēca: "Ne Šo, bet Barabu!" Bet Baraba bija laupītājs.

Jāņa 18:1-40 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)

To sacījis, Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidranas strautam; tur bija dārzs. Tanī viņš un viņa mācekļi iegāja. Bet arī Jūda, viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā. Tad nu Jūda, paņēmis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizēju sulaiņus, ierodas tur ar lāpām, lākturiem un ieročiem. Zinādams visu, kam jānāk pār viņu, Jēzus izgāja tiem pretim un sacīja: „Ko jūs meklējat?“ Tie atbildēja viņam: „Jēzu Nacarieti.“ Viņš tiem saka: „Es tas esmu.“ Bet arī viņa nodevējs Jūda stāvēja pie viņiem. Kad nu viņš teica: „Es tas esmu,“ tie atkāpās un nokrita pie zemes. Tad viņš vēlreiz viņus jautāja: „Ko jūs meklējat?“ Un tie atbildēja: „Jēzu Nacarieti.“ Jēzus atbildēja: „Es jums esmu sacījis, ka es tas esmu; ja jūs mani meklējat, tad lai šie aiziet!“ Tā piepildījās vārdi, ko viņš bija teicis: „No tiem, ko tu man esi devis, es nevienam neesmu ļāvis iet bojā.“ Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilka to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malchs. Tad Jēzus sacīja Pēterim: „Bāz zobenu makstīs! Vai tad man nedzert to kausu, ko mans Tēvs man ir nolicis?“ Pēc tam kareivji līdz ar virsnieku un jūdu sulaiņiem saņēma Jēzu, sasēja to Un aizveda papriekš pie Annas, jo tas bija sievas tēvs Kajafam, tā gada augstajam priesterim. Bet Kajafa bija tas, kas jūdiem bija devis padomu, ka esot pareizi, ka viens cilvēks mirst, ja to prasa tautas labums. Bet Jēzum sekoja Sīmanis Pēteris un vēl viens māceklis. Šis māceklis augstajam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pilī. Bet Pēteris palika ārpusē pie durvīm stāvot. Tad otrs māceklis, kas augstajam priesterim bija pazīstams, iznāca ārā, runāja ar durvju sargu un ieveda Pēteri iekšā. Tad kalpone, kas sargāja durvis, saka Pēterim: „Vai arī tu nepiederi pie šī cilvēka mācekļiem?“ Bet viņš saka: „Nepiederu.“ Tur stāvēja kalpi un sulaiņi, kas no oglēm bija sakūruši uguni un sildījās, jo bija auksts; bet arī Pēteris bija nostājies pie viņiem un sildījās. Pa to laiku augstais priesteris vaicāja Jēzum par viņa mācekļiem un par viņa mācību. Jēzus viņam atbildēja: „Es pilnīgi atklāti esmu runājis pasaules priekšā; es pastāvīgi esmu mācījis sinagogā un templī, kur sanāk visi jūdi, un neko neesmu runājis slepeni. Ko tu mani jautā? Jautā tiem, kas dzirdējuši, ko es uz tiem esmu runājis; tie zina, ko es esmu teicis.“ Kad viņš to bija teicis, viens no sulaiņiem, kas tur stāvēja, Jēzum iesita vaigā, sacīdams: „Vai tu tā atbildi augstajam priesterim?“ Jēzus viņam atbildēja: „Ja es nepareizi esmu runājis, tad pierādi, ka tas bija nepareizi; bet ja es esmu runājis pareizi, ko tu mani siti?“ Tad Anna viņu sasietu sūtīja pie augstā priestera Kajafas. Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tie viņam sacīja: „Vai arī tu nepiederi pie viņa mācekļiem?“ Bet viņš liedzās un sacīja: „Nē.“ Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris bija nocirtis ausi, vēl saka: „Vai es tevi neredzēju pie viņa dārzā?“ Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja. No Kajafas tie Jēzu ved uz pārvaldnieka pili. Bija agrs rīts. Paši tie neiegāja pārvaldnieka pilī, lai neap-gānītos, bet varētu ēst Lieldienas jēru. Tad Pilāts iznāca pie tiem ārā un teica: „Kādu sūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?“ Tie atbildēja viņam: „Ja viņš nebūtu ļaundaris, mēs viņu nebūtu tev nodevuši.“ Tad Pilāts viņiem sacīja: „Ņemiet jūs viņu un tiesājiet viņu pēc sava likuma!“ Jūdi viņam sacīja: „Mums nav tiesības nevienu nonāvēt.“ Tā sāka piepildīties Jēzus vārdi, ko viņš bija teicis zīmējoties uz to, kādā nāvē viņam bija mirt. Tad Pilāts atkal iegāja savā pilī, iesauca Jēzu iekšā un sacīja viņam: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“ Jēzus atbildēja: „Vai tu to saki no sevis, jeb vai citi tev par mani stāstījuši?“ Pilāts atbildēja: „Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri man tevi ir nodevuši. Ko tu esi darījis?“ Jēzus atbildēja: „Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes.“ Tad Pilāts viņam sacīja: „Tad tu tomēr esi kēņinš?“ Jēzus atbildēja: „Tu pareizi saki, es esmu ķēniņš. Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.“ Pilāts viņam saka: „Kas ir patiesība?“ Un to sacījis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un saka viņiem: „Es nekādas vainas pie viņa neatrodu. Bet jums ir paradums, ka es jums Lieldienās vienu atlaižu. Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu jūdu ķēniņu?“ Tad viņi atkal brēca: „Ne šo, bet Barabu!“ Bet Baraba bija laupītājs.

Jāņa 18:1-40 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)

To sacījis Jēzus izgāja ar Saviem mācekļiem pār Kidronas upi; tur bija dārzs, kurā Viņš un Viņa mācekļi iegāja. Bet arī Jūdas, kas Viņu nodeva, zināja to vietu; jo Jēzus dažu reiz tur bija sapulcējies ar Saviem mācekļiem. Tad Jūdas, karavīru pulku ņēmis pie sevis un sulaiņus no augstiem priesteriem un farizejiem, tur nonāk ar lāpām, eļļas svecēm un kara ieročiem. Tad Jēzus, visu zinādams, kas Viņam notiks, gāja tiem pretim un uz tiem saka: “Ko jūs meklējat?” Tie Viņam atbildēja: “Jēzu no Nacaretes.” Jēzus uz tiem saka: “Es tas esmu.” Un pie tiem stāvēja arī Jūdas, kas Viņu nodeva. Kad nu Jēzus uz tiem sacīja: “Es tas esmu;” tad tie atkāpās atpakaļ un krita pie zemes. Tad Viņš tiem atkal vaicāja: “Ko jūs meklējat?” Un tie sacīja: “Jēzu no Nacaretes.” Jēzus atbildēja: “Es jums esmu sacījis, ka Es tas esmu; ja tad jūs Mani meklējat, tad lieciet šos mierā.” Ka vārds taptu piepildīts, ko Viņš bija sacījis: “Es nevienu neesmu pazaudējis no tiem, ko Tu Man esi devis.” Bet Sīmanis Pēteris, kam zobens bija, to izvilcis cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta labo ausi, un kalpa vārds bija Malhus. Tad Jēzus uz Pēteri sacīja: “Bāz savu zobenu makstīs; vai Man nebūs biķeri dzert, ko Mans Tēvs Man ir devis?” Tad karavīru pulks un virsnieks, un Jūdu sulaiņi Jēzu saņēma un Viņu sasēja, Un Viņu veda vispirms pie Annas, tas bija sievas tēvs Kajafam, kas bija tā gada augstais priesteris. Bet Kajafa bija tas, kas Jūdiem padomu bija devis, labi esot, ka viens cilvēks mirtu par tautu. Un Sīmanis Pēteris un vēl otrs māceklis Jēzum sekoja, un šis māceklis augstam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pilī. Bet Pēteris stāvēja ārā pie durvīm. Tad otrs māceklis, kas augstam priesterim bija pazīstams, izgāja un runāja ar durvju sargātāju un ieveda Pēteri iekšā. Tad kalpone, kas bija durvju sargātāja, saka uz Pēteri: “Vai tu arīdzan neesi viens no šī Cilvēka mācekļiem?” Tas saka: “Es neesmu.” Un kalpi un sulaiņi stāvēja un uguni bija sakūruši no oglēm, jo bija auksts, un tie sildījās. Bet arī Pēteris pie tiem stāvēja un sildījās. Tad augstais priesteris Jēzum vaicāja par Viņa mācekļiem un par Viņa mācību. Jēzus tam atbildēja: “Es droši un skaidri esmu runājis uz pasauli, Es vienmēr esmu mācījis sinagogā un Dieva namā, kur visi Jūdi saiet, un neko neesmu runājis kaktā. Ko tu Man jautā? Jautā tiem, kas dzirdējuši, ko Es uz tiem esmu runājis; redzi, tie zina, ko Es esmu sacījis.” Bet Jēzum to runājot viens no sulaiņiem, kas klāt stāvēja, Viņam sita vaigā un sacīja: “Vai Tu tā atbildi augstam priesterim?” Jēzus tam atbildēja: “Kad Es esmu nepareizi runājis, tad pierādi, ka tas ir nepareizi; bet kad esmu pareizi runājis, kam tad tu Mani sit?” Tad Annas Viņu sūtīja saistītu pie augstā priestera Kajafas. Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tad tie uz viņu sacīja: “Vai tu arīdzan neesi viens no Viņa mācekļiem?” Tas liedzās un sacīja: “Es neesmu.” Tad viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris labo ausi bija nocirtis, saka: “Vai es tevi neredzēju dārzā pie Viņa?” Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja. Tad tie Jēzu veda no Kajafas uz tiesas namu, un vēl bija agrs (rīts). Un paši neiegāja tiesas namā, ka netaptu nešķīsti, bet ka varētu ēst Pashā jēru. Tad Pilāts pie tiem izgāja ārā un sacīja: “Ko jūs sūdzat par šo Cilvēku?” Tie atbildēja un uz viņu sacīja: “Ja Šis nebūtu ļauna darītājs, tad mēs To tev nebūtu nodevuši.” Tad Pilāts uz tiem sacīja: “Tad ņemiet jūs Viņu un tiesājiet Viņu pēc savas bauslības.” Tad Jūdi uz viņu sacīja: “Mums nav brīv nevienu nonāvēt.” Lai tiktu piepildīts Jēzus vārds, ko Viņš sacīja, norādīdams, ar kādu nāvi Viņam būs mirt. Tad Pilāts atkal iegāja tiesas namā un Jēzu aicināja un uz To sacīja: “Vai Tu esi Jūdu Ķēniņš?” Jēzus tam atbildēja: “Vai tu to runā pats no sevis? Jeb vai citi tev to par Mani sacījuši?” Pilāts atbildēja: “Vai es esmu Jūds? Tava tauta un augstie priesteri Tevi man nodevuši; ko Tu esi darījis?” Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules; ja Mana valstība būtu no šīs pasaules, tad Mani kalpi par to kautos, ka Es Jūdiem netaptu nodots. Bet nu Mana valstība nav no tejienes.” Tad Pilāts uz Viņu sacīja: “Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “Tu to saki, Es esmu Ķēniņš. Es tāpēc esmu dzimis un tāpēc pasaulē nācis, ka Man būs patiesību apliecināt. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.” Pilāts uz Viņu saka: “Kas ir patiesība?” Un to sacījis viņš atkal izgāja ārā pie Jūdiem un uz tiem saka: “Es pie Tā nekādas vainas neatrodu. Bet jums ir ieradums, ka es jums vienu atlaižu uz Pashā. Vai jūs nu gribat, lai es jums atlaižu Jūdu Ķēniņu?” Tad visi atkal brēca sacīdami: “Ne Šo, bet Barabu.” Bet Baraba bija slepkava.