Jeremijas 38:1-28
Jeremijas 38:1-28 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Kad Sefatja, Matana dēls, Gedalja, Pašhura dēls, un Juhals, Šelemjas dēls, un Pašhurs, Malkijas dēls, dzirdēja, ko Jeremija runāja uz visu tautu, sacīdams: "Tā saka Tas Kungs: kas šeit paliks pilsētā, tas mirs no zobena, no bada un mēra, bet, kas pāries pie kaldejiem, tas paliks dzīvs un paglābsies drošībā. Jo tā saka Tas Kungs: šī pilsēta noteikti kritīs Bābeles ķēniņa karaspēka rokās: ķēniņš to ieņems." Tad augstākie pārvaldnieki sacīja ķēniņam: "Šis vīrs ir sodāms ar nāvi, jo viņš nokauj drosmi visiem kareivjiem, kas vēl atlikuši šinī pilsētā, un iedveš izmisumu visiem iedzīvotājiem, runādams tiem tādus vārdus. Tiešām, šis vīrs nemeklē tautas labumu, bet tautas nelaimi!" Tad ķēniņš Cedekija tiem atbildēja: "Labi! Nododu viņu jūsu rīcībā, jo ķēniņš pret jums tā kā tā neko nespēj." Tad tie ņēma Jeremiju un ieslodzīja to ķēniņa dēla Malkijas ūdens tvertnē, kas atradās pils pagalmā. Jeremiju nolaida tanī ar virvēm. Tvertnē nebija ūdens, bet tikai dubļi, un Jeremija iegrima dubļos. Kad etiopietis Ebedmelehs, ķēniņa kalps un galminieks, dzirdēja, ka Jeremiju ieslodzījuši tvertnē, tad viņš atstāja ķēniņa pili un griezās pie ķēniņa, kas tanī brīdī sēdēja Benjamīna vārtos, ar šādu ziņojumu: "Mans Kungs un ķēniņ! Tie vīri, kas Jeremiju iemeta bedrē, ir rīkojušies netaisni un nodarījuši viņam ļaunu. Tur viņam jānomirst badā!" Jo pilsētā vairs nebija maizes. Tad ķēniņš pavēlēja etiopietim Ebedmeleham, ķēniņa kalpam: "Ņem no šejienes trīs vīrus un izvelc pravieti Jeremiju no ūdens tvertnes, pirms viņš mirst!" Tad ķēniņa kalps Ebedmelehs ņēma tos trīs vīrus un gāja ķēniņa nama noliktavas apakšējās telpās, sameklēja tur vecu novalkātu drēbju lupatas un ielaida tās ar virvēm Jeremijam tvertnē. Un ķēniņa kalps sacīja Jeremijam: "Liec veco drēbju lupatas sev padusēs zem virvēm!" - un Jeremija tā darīja. Tad tie viņu izvilka ar virvēm no tvertnes. Tā Jeremija palika pils sardzes cietumā. Pēc tam ķēniņš Cedekija sūtīja savu kalpu un lika pasaukt Jeremiju pie sevis Tā Kunga nama trešajā ieejā. Tur ķēniņš Cedekija sacīja Jeremijam: "Es tev ko jautāšu, neapslēp man nekā!" Jeremija atbildēja Cedekijam: "Kad es tev to sacīšu, tad tu liksi mani nokaut, un, kad es tev došu padomu, tu tomēr man neklausīsi." Tad ķēniņš Cedekija deva slepenībā Jeremijam zvērestu, sacīdams: "Tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, kas radījis mūsu dvēseli, es tevi nenokaušu un neizdošu tiem vīriem, kas tīko pēc tavas dzīvības!" Tad Jeremija sacīja Cedekijam: "Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: ja tu padosies Bābeles ķēniņa virsniekiem, tad tu paliksi dzīvs, un šī pilsēta netiks nodedzināta, tu dzīvosi un tava ģimene. Bet, ja tu nepadosies Bābeles ķēniņa virsniekiem, tad šī pilsēta kritīs kaldeju rokās, un tie to nodedzinās. Un arī tu neizglābsies no viņu rokām." Ķēniņš Cedekija sacīja Jeremijam: "Es baidos, ka tikai mani neizdotu tiem jūdiem, kas jau agrāk pārgājuši pie kaldejiem, un tie mani neapsmietu." Bet Jeremija viņam atbildēja: "Tevi neizdos! Klausi Tā Kunga balsi, ko es tev saku, un tev labi klāsies, un tu paliksi dzīvs. Bet, ja tu liegsies padoties, tad šis ir tas vārds, ko Tas Kungs man atklāja: redzi, visas sievas, kas vēl palikušas Jūdas ķēniņa pilī, izvedīs pie Bābeles ķēniņa virsniekiem, un tās tev sacīs: pievīluši un maldinājuši ir tevi tavi mierinātāji un uzticamie draugi! Un, kad tavas kājas iegrimušas un iestigušas dubļos, tie tevi atstājuši! - Visas tavas sievas un tavus bērnus aizvedīs pie kaldejiem, un arī tu pats neizglābsies no tiem, tu kritīsi Bābeles ķēniņa rokās, un šī pilsēta izgaisīs uguns liesmās!" Tad Cedekija sacīja Jeremijam: "Nevienam nav jāzina, ko mēs runājām, lai tu nemirtu! Bet, ja mūsu lielkungi dabūtu zināt, ka es esmu ar tevi runājis, un tie nāktu pie tevis un teiktu tev: saki mums, ko tu runāji ar ķēniņu, neslēp mums nekā, mēs tevi neaiztiksim, un ko ķēniņš tev teica? - tad atbildi tiem: es lūdzu ķēniņam, lai viņš mani neliek vest atpakaļ Jonatāna namā, kur man būtu jāmirst." Kad visi lielkungi nāca pie Jeremijas un tam jautāja, tad viņš tiem atbildēja, kā ķēniņš bija noteicis. Tad tie atstāja viņu mierā, jo saruna nebija izpaudusies atklātībā. Tā Jeremija palika pils sardzes pagalma cietumā līdz tai dienai, kad Jeruzālemi ieņēma.
Jeremijas 38:1-28 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Kad Sefatja, Matana dēls, Gedalja, Pašchura dēls, un Juhals, Šelemjas dēls, un Pašchurs, Malkijas dēls, dzirdēja, ko Jeremija runāja uz visu tautu, sacīdams: „Tā saka tas Kungs:, Kas šeit paliks pilsētā, tas mirs no zobena, no bada un mēra, bet kas pāries pie kaldē-jiem, tas paliks dzīvs un paglābsies drošībā.“ Jo tā saka tas Kungs: „Šī pilsēta noteikti kritīs Bābeles ķēniņa kajraspēka rokās: ķēniņš to ieņems.“ Tad augstākie pārvaldnieki sacīja ķēniņam: „Šis vīrs ir sodāms ar nāvi, jo viņš nokauj drosmi visiem kareivjiem, kas vēl atlikuši šinī pilsētā, un iedveš izmisumu visiem iedzīvotājiem, runādams tiem tādus vārdus. Tiešām, šis vīrs nemeklē tautas labumu, bet tautas nelaimi!“ Tad ķēniņš Cedekija tiem atbildēja: „Labi! Nododu viņu jūsu rīcībā, jo ķēniņš pret jums jau tā kā tā neko nespēj.“ Tad tie ņēma Jeremiju un ieslodzīja to ķēniņa dēla Malkijas ūdens tvertnē, kas atradās pils pagalmā. Jeremiju nolaida tanī ar virvēm. Tvertnē nebija ūdens, bet tikai dubji, un Jeremija iegrima dubļos. Kad aitiopietis Ebedmelechs, ķēniņa kalps un galminieks, dzirdēja, ka Jeremiju ieslodzījuši tvertnē, Tad viņš atstāja ķēniņa pili un griezās pie ķēniņa, kas tanī bridī sēdēja Benjamiņa vārtos, ar šādu ziņojumu: „Mans kungs un ķēniņ! Tie vīri, kas Jeremiju iemeta bedrē, ir rīkojušies netaisni un nodarījuši viņam ļaunu. Tur viņam jānomirst badā!“ Jo pilsēta vairs nebija maizes. Tad ķēniņš pavēlēja aitiopietim Ebedmelecham, ķēniņa kalpam: „Ņem no šejienes trīs vīrus un izvelc pravieti Jeremiju no ūdens tvertnes, pirms viņš mirst!“ Tad ķēniņa kalps Ebedmelechs ņēma tos trīs vīrus un gāja ķēniņa nama noliktavas apakšējās telpās, sameklēja tur vecu novalkātu drēbju lupatas un ielaida tās ar virvēm Jeremijam tvertnē. Un ķēniņa kalps sacīja Jeremijam: „Liec veco drēbju lupatas sev padusēs zem virvēm!“ —un Jeremija tā darīja. Tad tie viņu izvilka ar virvēm no tvertnes. Tā Jeremija palika pils sardzes cietumā. Pēc tam ķēniņš Cedekija sūtīja savu kalpu un lika pasaukt Jeremiju pie sevis tā Kunga nama trešajā ieejā. Tur ķēniņš Cedekija sacīja Jeremijam: „Es tev ko jautāšu, neapslēp man nekā!“ Jeremija atbildēja Cedekijam: „Kad es tev to sacīšu, tad tu liksi mani nokaut, un kad es tev došu padomu, tu tomēr man neklausīsi.“ Tad ķēniņš Cedekija deva slepenībā Jeremijam zvērestu, sacīdams: „Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas radījis mūsu dvēseli, es tevi nenokaušu un neizdošu tiem vīriem, kas tīko pēc tavas dzīvības!“ Tad Jeremija sacīja Cedekijam: „Tā saka tas Kungs Cebaots, īsraēla Dievs: „Ja tu padosies Bābeles ķēniņa virsniekiem, tad tu paliksi dzīvs, un šī pilsēta netiks nodedzināta, tu dzīvosi un tava ģimene. Bet ja tu nepadosies Bābeles ķēniņa virsniekiem, tad šī pilsēta kritīs kaldēju rokās, un tie to nodedzinās. Un ari tu neizglābsies no viņu rokām.“ Ķēniņš Cedekija sacīja Jeremijam: „Es baidos, ka tikai mani neizdotu tiem jūdiešiem, kas jau agrāk pārgājuši pie kaldējiem, un tie mani neapsmietu.“ Bet Jeremija viņam atbildēja: „Tevi neizdos! Klausi tā Kunga balsi, ko es tev saku, un tev labi klāsies, un tu paliksi dzīvs. Bet ja tu liegsies padoties, tad šis ir tas vārds, ko tas Kungs man atklāja: Redzi, visas sievas, kas vēl pali-kušas Jūdas ķēniņa pilī, izvedīs pie Bābeles ķēniņa virsniekiem, un tās tev sacīs: Pievīluši un maldinājuši ir tevi tavi mierinātāji un uzticamie draugi! Un kad tavas kājas iegrimušas un iesti gušas dubļos, tie tevi atstājuši! — Visas tavas sievas un tavus bērnus aizvedīs pie kaldējiem, un arī tu pats neizglābsies no tiem, tu kritīsi Bābeles ķēniņa rokās, un šī pilsēta izgaisīs uguns liesmās!“ Tad Cedekija sacīja Jeremijam: „Nevienam nav jāzina, ko mēs runājām, lai tu nemirtu! Bet ja mūsu labieši dabūtu zināt, ka es esmu ar tevi runājis, un tie nāktu pie tevis un teiktu tev: Saki mums, ko tu runāji ar ķēniņu, neslēp mums nekā, mēs tevi neaiztiksim, un ko ķēniņš tev teica? — Tad atbildi tiem: Es lūdzu ķēni-ņam, lai viņš mani neliek vest atpakaļ Jonatāna namā, kur man būtu jāmirst.“ Kad visi labieši tiešām nāca pie Jeremijas un tam jautāja, tad viņš tiem atbildēja, kā ķēniņš bija noteicis. Tad tie atstāja viņu mierā, jo saruna nebija izpaudusies atklātībā. Tā Jeremija palika pils sardzes pagalma cietumā līdz tai dienai, kad Jeruzālemi ieņēma.
Jeremijas 38:1-28 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Bet Šefatija, Matana dēls, un Ģedalija, Pašhura dēls, un Juhals, Šelemijas dēls, un Pašhurs, Malhijas dēls, dzirdēja tos vārdus, ko Jeremija uz visiem ļaudīm runāja sacīdams: Tā saka Tas Kungs: kas šai pilsētā paliek, tas mirs caur zobenu, caur badu un caur mēri, bet kas iet ārā pie Kaldejiem, tas dzīvos un savu dvēseli paturēs un dzīvos. Tā saka Tas Kungs: šī pilsēta dotin taps dota Bābeles ķēniņa karaspēkam rokā, ka tas to uzņem. Tad lielkungi sacīja uz ķēniņu: liec jel šo vīru nokaut; jo tā viņš rokas dara gurdenas karavīriem, kas vēl atliek šai pilsētā, un rokas visiem ļaudīm, kad viņš tādus vārdus uz tiem runā; jo šis vīrs nemeklē šo ļaužu labumu, bet viņu ļaunumu. Un ķēniņš Cedeķija sacīja: redzi, viņš ir jūsu rokās, jo ķēniņš pret jums nekā nespēj. Tad tie ņēma Jeremiju, un to iemeta Malhijas, ķēniņa dēla, bedrē, kas bija cietuma pagalmā, un Jeremiju nolaida ar virvēm, tajā bedrē nebija ūdens, bet tikai dubļi, un Jeremija iegrima dubļos. Un etiopietis Ebedmelehs ķēniņa sulainis, kas bija ķēniņa namā, dzirdēja, ka tie Jeremiju bija metuši bedrē, un ķēniņš sēdēja Benjamina vārtos. Tad Ebedmelehs izgāja no ķēniņa nama un runāja uz ķēniņu un sacīja: Mans kungs un ķēniņ, šie vīri ir ļaunu darījuši ar visu, ko tie darījuši pravietim Jeremijam, ko tie metuši bedrē, un viņam tur badu jāmirst, tāpēc ka maizes pilsētā vairs nav. Tad ķēniņš etiopietim Ebedmeleham pavēlēja un sacīja: ņem no šejienes trīsdesmit vīrus līdz un izvelc pravieti Jeremiju no bedres, pirms viņš mirst. Tad Ebedmelehs ņēma tos vīrus un nāca ķēniņa namā apakš mantu telpas un ņēma no turienes kādas vecas saplīsušas drēbju lupatas un tās nolaida ar virvēm pie Jeremijas bedrē. Tad etiopietis Ebedmelehs sacīja uz Jeremiju: liec jel vecās saplīsušās drēbju lupatas apakš savām roku padusēm ap virvēm, un Jeremija tā darīja. Un tie Jeremiju izvilka ar virvēm un viņu izcēla no bedres, un Jeremija palika cietuma pagalmā. Tad ķēniņš Cedeķija nosūtīja un lika atvest pravieti Jeremiju pie sevis trešajā ieejamā vietā pie Tā Kunga nama. Un ķēniņš sacīja uz Jeremiju: es tev ko vaicāšu, neapslēp man nekā. Tad Jeremija sacīja uz Cedeķiju: kad es tev to sacīšu, tad tu mani kautin nokausi, un kad es tev padomu došu, tad tu tomēr mani neklausīsi. Un ķēniņš Cedeķija Jeremijam zvērēja paslepeni un sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas mums šo dvēseli radījis, es tevi nenokaušu un tevi nenodošu šiem vīriem rokā, kas tavu dvēseli meklē. Tad Jeremija sacīja uz Cedeķiju: tā saka Tas Kungs, Dievs Cebaot, Israēla Dievs: ja tu iziesi pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, tad tava dvēsele dzīvos, un šī pilsēta netaps ar uguni sadedzināta, un tad tu dzīvosi, tu un tavs nams. Bet ja tu neiziesi pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, tad šī pilsēta Kaldejiem taps dota rokā, un tie to sadedzinās ar uguni, un tu no viņu rokas neizspruksi. Un ķēniņš Cedeķija sacīja uz Jeremiju: es bīstos no Jūdiem, kas ir pārgājuši pie Kaldejiem, ka mani nenodod viņu rokā, un tie mani neapmēda. Un Jeremija sacīja: tevi nenodos; klausi jel Tā Kunga balsij, ko es uz tevi runāju, tad tev labi klāsies, un tava dvēsele dzīvos. Bet ja tu liedzies iet ārā, tad šis ir tas vārds, ko Tas Kungs man parādījis: Redzi, visas sievas, kas Jūda ķēniņa namā atliek, taps izvestas pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, un tās sacīs: tavi draugi tevi pievīluši un tevi pārvarējuši, un kad nu tavas kājas iegrimušas dubļos, tad tie griezušies atpakaļ. Un visas tavas sievas un visi tavi bērni taps izvesti pie Kaldejiem, un tu pats neizspruksi no viņu rokām, bet tu tapsi sagrābts caur Bābeles ķēniņa roku un sadedzināsi šo pilsētu ar uguni. Tad Cedeķija sacīja uz Jeremiju: lai neviens nezin par šiem vārdiem, ka tu nemirsti. Un kad lielkungi dzirdēs, ka es ar tevi esmu runājis, un tie nāk pie tevis un uz tevi saka: saki mums jel, ko tu ar ķēniņu esi runājis, neslēp to mums, tad mēs tevi nenokausim, un ko ķēniņš uz tevi runājis? Tad tev uz tiem būs sacīt: es pakritu lūgdams ķēniņa priekšā, ka tas mani neliktu vest Jonatāna namā, tur mirt. Kad nu visi lielkungi pie Jeremijas nāca un viņu vaicāja, tad viņš tiem sacīja pēc visiem šiem vārdiem, ko ķēniņš bija pavēlējis. Un tie viņu atstāja mierā, jo tie to lietu nedabūja dzirdēt. Un Jeremija palika cietuma pagalmā līdz dienai, kad Jeruzāleme tapa uzņemta.