Soģu 13:1-25

Dalīties

Soģu 13:1-25 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

Bet Israēla bērni joprojām darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un Tas Kungs tos nodeva filistiešu rokās četrdesmit gadus. Un tur bija kāds vīrs no Coras, Dana cilts, tā vārds bija Manua, un viņa sieva bija neauglīga, un tā nebija vēl dzemdējusi. Tad Tā Kunga eņģelis parādījās šai sievai un sacīja viņai: "Redzi, tu domā, ka tu esi neauglīga, jo tu neesi dzemdējusi, bet tu kļūsi grūta, un tu dzemdēsi dēlu. Tādēļ esi piesardzīga un nedzer vīnu, nedz reibinošus dzērienus un neēd neko tādu, kas ir nešķīsts. Jo, redzi, tu kļūsi grūta un dzemdēsi dēlu, un skujamam nazim nebūs nākt pār viņa galvu, jo zēns būs nazīrietis, novēlēts Dievam; lai viņš ir tāds, no mātes klēpja nākot, un viņš sāks glābt Israēlu no filistiešu rokas." Pēc tam šī sieva atgriezās un sacīja savam vīram: "Pie manis atnāca Dieva vīrs, un viņa izskats bija kā Dieva eņģeļa izskats, ļoti bijājams, un es viņu nejautāju, no kurienes tas ir, un viņš man arī neteica savu vārdu. Bet viņš man sacīja: "Redzi, tu kļūsi grūta un dzemdēsi dēlu; bet tagad nedzer vīnu, nedz stiprus reibinošus dzērienus un neēd neko tādu, kas ir nešķīsts, jo šis zēns būs nazīrietis, novēlēts Dievam, sākot ar viņa piedzimšanu līdz pat viņa nāves dienai." Tad Manua lūdza To Kungu un teica: "Ak, Kungs, es Tevi lūdzu, lai tas Dieva vīrs, ko Tu biji sūtījis, vēlreiz atnāk pie mums un pamāca mūs, kā mēs ar to zēnu, kam ir jāpiedzimst, lai rīkojamies." Un Dievs uzklausīja Manuas balsi, un Dieva eņģelis vēlreiz atnāca pie sievas; viņa bija atsēdusies tīrumā, bet viņas vīrs Manua nebija pie viņas. Tad šī sieva steidzās un skrēja un sacīja savam vīram: "Redzi, man ir parādījies tas pats vīrs, kas bija pie manis atnācis viņdien." Tad Manua piecēlās, sekoja savai sievai un gāja pie tā vīra, un tam sacīja: "Vai tu esi tas vīrs, kurš esi ar šo sievu runājis?" Un tas sacīja: "Es tas esmu." Tad Manua teica: "Ja tavs vārds piepildītos, kā tad vajadzētu rīkoties ar šo zēnu, un kas viņam būs jādara?" Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Manuam: "Šī sieva lai atturas no visa tā, ko es viņai esmu minējis. Neko, kas izaug no vīna koka, viņai nebūs ēst, un viņai nebūs dzert ne vīnu, ne stiprus reibinošus dzērienus, un viņai nebūs neko tādu ēst, kas ir nešķīsts; visu, ko es esmu viņai pavēlējis, to lai viņa ievēro." Tad Manua sacīja Tā Kunga eņģelim: "Mēs gribam tevi vēl aizkavēt, līdz cienastam sagatavojam tev kazlēnu." Bet Tā Kunga eņģelis sacīja Manuam: "Ja tu mani arī aizturētu, es tomēr tavu ēdienu neēstu, bet, ja tu gribi dedzināmo upuri nest, tad nes to Tam Kungam." - Manua nezināja, ka tas bija Tā Kunga eņģelis. Un Manua jautāja Tā Kunga eņģelim: "Kā tevi sauc? Ja tavs vārds piepildītos, tad mēs gribētu tevi godināt." Bet Tā Kunga eņģelis viņam sacīja: "Kāpēc tu tā prasi - kāds mans vārds? Tas ir noslēpums." Un Manua ņēma kazlēnu līdz ar ēdamo upuri pie tā un upurēja to kā dedzināmo upuri uz klints Tam Kungam. Un viņš lika notikt brīnišķīgām lietām, Manua un viņa sieva skatīja tās. Un redzi, tiklīdz liesma no altāra pacēlās augšup pret debesīm, tā arī Tā Kunga eņģelis devās augšup altāra liesmā. Kad Manua un viņa sieva to redzēja, tad viņi krita uz sava vaiga pie zemes. Bet Tā Kunga eņģelis vairs neatklājās nedz Manuam, nedz viņa sievai, un tikai tad Manua saprata, ka tas bija bijis Tā Kunga eņģelis. Tad Manua sacīja savai sievai: "Mēs mirdami mirsim, tādēļ ka esam Dievu redzējuši." Bet viņa sieva sacīja viņam: "Ja Tam Kungam būtu paticis mūs nonāvēt, tad Viņš nebūtu pieņēmis no mūsu rokām nedz dedzināmo upuri, nedz ēdamo upuri; viņš arī nebūtu mums visas šīs lietas parādījis, nedz arī visu to mums licis dzirdēt šinī laikā. Un sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Simsons; un zēns pieauga, un Tas Kungs viņu svētīja. Un Tā Kunga Gars sāka viņā rosīties, tas notika Dana nometnē, starp Coru un Eštaolu.

Soģu 13:1-25 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)

Bet Israēla bērni joprojām darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, un tas Kungs tos nodeva filistiešu rokās četrdesmit gadus. Un tur bija kāds vīrs no Coras Dana cilts, tā vārds bija Manua, un viņa sieva bija neauglīga, un tā nebija vēl dzemdējusi. Tad tā Kunga eņģelis parādījās šai sievai un sacīja viņai: „Redzi, tu domā, ka tu esi neauglīga, jo tu neesi dzemdējusi, bet tu kļūsi grūta, un tu dzemdēsi dēlu. Tādēļ esi piesardzīga un nedzer vīnu nedz reibināmus dzērienus un neēd neko tādu, kas ir nešķīsts. Jo redzi, tu kļūsi grūta un dzemdēsi dēlu, un dzinēja nazim nebūs nākt pār viņa galvu, jo zēns būs Dievam īpaši novēlēts; lai viņš ir tāds, no mātes klēpja nākot, un viņš uzsāks glābt Israēlu no filistiešu rokas.“ Pēc tam tad šī sieva atgriezās un sacīja savam turam, teikdama: „Pie manis atnaca Dieva vīrs; un viņa izskats bija kā Dieva eņģeļa izskats, ļoti bijājams, un es viņu nejautāju, no kurienes tas ir, un viņš man arī neteica savu vārdu. Bet viņi man sacīja: „Redzi, tu kļūsi gūta un dzemdēsi dēlu; bet tagad nedzer vīnu nedz stiprus reibināmus dzērienus un neēd neko tādu, kas ir nešķīsts, jo šis zēns būs Dievam īpaši novēlēts, sākot ar viņa piedzimšanu līdz pat viņa nāves dienai.“ Tad Manua lūdza to Kungu un teica: „Ak Kungs, es Tevi lūdzu, lai tas Dieva vīrs, ko Tu biji sūtījis, vēl reiz atnāk pie mums un pamāca mūs, kā mēs ar to zēnu, kam ir jāpiedzimst, lai rīkojamies!“ Un Dievs uzklausīja Manuas balsi, un Dieva eņģelis vēlreiz atnāca pie sievas; viņa bija atsēdusies, tīrumā, bet viņas vīrs, Manua, nebija pie viņas. Tad šī sieva steidzās un skrēja un pasacīja savam vīram, tam teikdama: „Redzi, man ir parādījies tas pats vīrs, kas bija pie manis atnācis viņu dienu!“ Tad Manua piecēlās, sekoja savai sievai un gāja pie tā vīra un tam sacīja: „Vai tu esi tas vīrs, kufš esi ar šo sievu runājis?“ Un tas sacīja: „Es tas esmu.“ Tad Manua teica: „Ja tavs vārds piepildītos, kā tad vajadzētu rīkoties ar šo zēnu, un kas viņam būs jādara?“ Tad tā Kunga eņģelis sacīja Manuam: „Šī sieva lai atturas no visa tā, ko es viņai esmu minējis. Neko, kas izaug no vīna koka, viņai nebūs ēst, un viņai nebūs dzert ne vīnu, ne stipru reibināmu dzērienu, un viņai nebūs neko tādu ēst, kas ir nešķīsts; visu, ko es esmu viņai pavēlējis, to lai viņa ievēro.“ Tad Manua sacīja tā Kunga eņģe-lim: „Mēs gribam tevi vēl uzkavēt, un gribam tavam cienastam sagatavot kazlēnu.“ Bet tā Kunga eņģelis sacīja Manuam: „Ja tu mani arī aizturētu, tad es tomēr tavu ēdienu neēstu, bet ja tu gribi dedzināmo upuri nest, tad nes to tam Kungam!“ —Manua nebija zinājis, ka tas bija tā Kunga eņģelis. Un Manua jautāja tā Kunga eņģelim: „Ka tevi sauc? Ja tavs vārds piepildītos, tad mēs gribētu tevi godināt.“ Bet tā Kunga eņģelis viņam sacīja: „Kāpēc tu tā prasi, kāds mans vārds? Tas ir noslēpums.“ Un Manua ņēma kazlēnu līdz ar piederīgo ēdamo upuri un to upurēja kā dedzināmo upuri uz klints tam Kungam, kas pie tam lika notikt brīnišķīgām lietām: Manua un viņa sieva bija novērotāji Parādībai, ka tiklīdz liesma no altāfa pacēlās augšup pret debesīm, tā arī tā Kunga eņģelis devās augšup altāra liesmā. Kad Manua un viņa sieva to redzēja, tad viņi nometās pie zemes uz saviem vaigiem. Bet tā Kunga eņģelis vairs neatklājās ne Manuam nedz viņa sievai, un tikai tad Manua saprata, ka tas bija bijis tā Kunga eņģelis. Tad Manua sacīja savai sievai: „Mēs mirdami mirsim, tādēļ ka esam Dievu redzējuši!“ Bet viņa sieva sacīja viņam: „Ja tam Kungam būtu paticis mūs nonāvēt, tad viņš nebūtu pieņēmis no mūsu rokām nedz dedzināmo upuri, nedz ēdamo upuri; viņš arī nebūtu mums visas šīs lietas parādījis nedz arī visu to mums licis dzirdēt šinī laikā.“ Un sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Simsons; un zēns pieauga, un tas Kungs viņu svētīja. Un tā Kunga gars sāka viņā jau agri rosīties; tas notika Dana nometnē starp Coru un Eštaolu.

Soģu 13:1-25 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)

Un Israēla bērni darīja joprojām, kas Tam Kungam nepatika; tad Tas Kungs tos nodeva Fīlistu rokā četrdesmit gadus. Un tur bija viens vīrs no Coras, no Dana cilts, un viņa vārds bija Manoūs, un viņa sieva bija neauglīga un nedzemdēja. Un Tā Kunga eņģelis parādījās sievai un uz to sacīja: redzi, tu esi neauglīga un neesi dzemdējusi, bet tu tapsi grūta un dzemdēsi dēlu. Tad nu sargies un nedzer vīna nedz stipra dzēriena un neēd nekā, kas nešķīsts. Jo redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi dēlu, kam uz galvu nebūs nākt nekādam dzenamam nazim, jo puisis būs Dievam svētīts (nazīrs) no mātes miesām, un viņš sāks Israēli izpestīt no Fīlistu rokas. Tad sieva nāca un runāja uz savu vīru un sacīja: viens Dieva vīrs pie manis atnāca; viņa ģīmis bija kā Dieva eņģeļa ģīmis, ļoti bijājams, un es viņu nevaicāju, no kurienes tas esot, un viņš man arī savu vārdu neteica. Bet viņš uz mani sacīja: redzi, tu tapsi grūta un dzemdēsi dēlu, un nu nedzer vīna nedz stipra dzēriena, nedz ēd ko, kas nešķīsts, jo tas puisis būs Dievam svētīts no mātes miesām līdz pat savai nāves dienai. Tad Manoūs pielūdza To Kungu un sacīja: Ak Kungs, lai jel Dieva vīrs, ko Tu esi sūtījis, atkal pie mums atnāk un mums māca, ko lai ar bērnu darām, kas piedzims. Un Dievs paklausīja Manoūs balsi, un Dieva eņģelis nāca atkal pie sievas; un viņa sēdēja tīrumā, bet Manoūs, viņas vīrs, nebija pie viņas. Tad tā sieva steidzās un skrēja un to pasacīja savam vīram, un uz to sacīja: redzi, vīrs man parādījies, kas tai dienā pie manis nāca. Tad Manoūs cēlās un sekoja savai sievai un nāca pie tā vīra un uz to sacīja: vai tu esi tas vīrs, kas uz to sievu runājis? Un tas sacīja: es tas esmu. Tad Manoūs sacīja: kad nu tas notiks, ko tu sacījis, kāds tikums tad būs tam zēnam un kāds būs viņa darbs? Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz Manoū: no visa, ko es uz sievu esmu runājis, viņai būs sargāties. Viņai nebūs ēst nekā, kas no vīna koka izaug, un viņai nebūs dzert ne vīna, ne stipra dzēriena, nedz ēst, kas nešķīsts, visu, ko es viņai esmu pavēlējis, viņai būs turēt. Tad Manoūs sacīja uz Tā Kunga eņģeli: lūdzams, pakavējies un mēs sataisīsim priekš tevis kazlēnu. Tad Tā Kunga eņģelis sacīja uz Manoū; jebšu tu mani aizkavētu, tomēr es no tavas maizes neēdīšu, bet ja tu gribi dedzināmo upuri pienest, to tu Tam Kungam vari upurēt. Jo Manoūs nezināja, viņu esam Tā Kunga eņģeli. Un Manoūs sacīja uz Tā Kunga eņģeli: kā tavs vārds? Ka tevi varam godāt, kad notiks pēc tava vārda. Tad Tā Kunga eņģelis uz viņu sacīja: kāpēc tu tā vaicā pēc Mana Vārda, kas taču ir brīnišķīgs? Tad Manoūs ņēma kazlēnu un to ēdamo upuri, un to upurēja Tam Kungam uz tās klints; un viņš darīja brīnumu un Manoūs un viņa sieva skatījās. Jo kad liesma no altāra virsas šāvās pret debesi, tad Tā Kunga eņģelis uzkāpa altāra liesmā. Un Manoūs un viņa sieva to redzēja un metās pie zemes uz saviem vaigiem. Un Tā Kunga eņģelis neparādījās vairs ne Manoūm, nedz viņa sievai. Tad Manoūs atzina, ka tas bija Tā Kunga eņģelis. Un Manoūs sacīja uz savu sievu: mēs tiešām mirsim, jo mēs esam Dievu redzējuši. Bet viņa sieva uz viņu sacīja: kad Tas Kungs mūs gribētu nokaut, tad Viņš dedzināmo upuri un ēdamo upuri nebūtu pieņēmis no mūsu rokām; Viņš arī visas šīs lietas mums nebūtu parādījis, nedz mums to licis dzirdēt šai laikā. Un sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Samsons, un zēns uzauga, un Tas Kungs to svētīja. Un Tā Kunga Gars viņu sāka skubināt Dana nometnē starp Coru un Eštaoli.