Ecēhiēla 47:1-12
Ecēhiēla 47:1-12 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Kad viņš mani atveda atpakaļ pie Tempļa izejas, es redzēju, ka tur iztecēja ūdens no Tempļa sliekšņa apakšas uz rītu pusi, jo Tempļa priekšpuse bija pret rītiem, un ūdens tecēja lejup gar Tempļa dienvidu sienu uz dienvidiem no altāra. Un viņš izveda mani pa ziemeļu vārtiem un veda mani apkārt pa ārpuses ceļu pie ārējiem vārtiem, kas ir pret rītiem, un redzi, tur ūdens lāsoja no dienvidu sienas. Kad šis vīrs ar mērauklu rokā izgāja uz rītu pusi, viņš nomērīja tūkstoš olekšu un lika man brist caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz kāju krumšļiem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man iet caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz ceļiem. Kad viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man brist pāri, tad ūdens man sniedzās līdz gurniem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu, un tad ūdens bija kļuvis par upi, kuru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt, tā bija upe, kurai nevarēja cauri izbrist. Tad viņš man jautāja: "Vai tu to redzēji, cilvēka bērns?" Tad viņš veda mani atpakaļ pie upes malas. Atpakaļ nākdams, es redzēju daudz koku abos upes krastos, un viņš man sacīja: "Šis ūdens tek uz rītiem, tas tek lejup pa Jordānas līdzenumu un beigās ietek Nāves jūrā, un, kur tas ietek, tur jūras ūdens kļūst veselīgs. Visa dzīvā radība, kas kustas, kur šī upe tek, mantos dzīvību; arī zivju bagātība būs ļoti liela, jo, kad šī upe tur nonāks, jūras ūdens kļūs veselīgs; it visur, kur šī upe tecēs, radīsies dzīvība. Un zvejnieki pie tās stāvēs no En-Gedijas līdz En-Eglaimai, tur būs labas vietas tīklu izmešanai, zivju bagātība būs ļoti liela, kā Lielajā jūrā. Bet tās purvainās vietas un dīķi nekļūs ūdens ziņā veselīgi: un tie būs sāls iegūšanai. Pie upes, tās abos krastos, augs visādi ēdamu augļu koki; to lapas nevītīs un to augļi nemitēsies, ik mēnešus tie atnesīs svaigus augļus, jo ūdens, pie kura tie aug, iztek no svētnīcas, tādēļ to augļi noderēs barībai un to lapas dziedināšanai."
Ecēhiēla 47:1-12 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Kad viņš mani atveda atpakaļ pie dievnama izejas, es redzēju, ka tur iztecēja ūdens no dievnama sliekšņa apakšas uz rītu pusi, jo dievnama priekš-puse bija pret rītiem, un ūdens tecēja lejup gar dievnama dienvidu sienu uz dienvidiem no altāra. Un viņš izveda mani pa ziemeļu vārtiem un veda mani apkārt pa ārpuses ceļu pie ārējiem vārtiem, kas ir pret rītiem, un redzi, tur ūdens lāsoja no dienvidsienas. Kad šis vīrs ar mērauklu rokā izgāja uz rītu pusi, viņš nomērīja tūkstoš olekšu un lika man brist caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz kāju krumšļiem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man iet caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz ceļiem. Kad viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man brist pāri, tad ūdens man sniedzās līdz gurniem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu, un tad ūdens bija kļuvis par upi, kuļru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt, tā bija upe, kurai nevarēja cauri izbrist. Tad viņš man jautāja: „Vai tu to redzēji, cilvēka bērns?“ Tad viņš veda mani atpakaļ pie upes malas. Atpakaļ nākdams, es redzēju daudz koku abos upes krastos. Un viņš man sacīja: „Šis ūdens notek uz rītiem, tas tek lejup pa Jardānas līdzenumu un ietek beigās Nāves jūrā, un kur tas ietek, tur jūras ūdens kļūst veselīgs. Visa dzīva radība, kas kustas, kur šī upe tek, mantos dzīvību; ari zivju bagātība būs ļoti liela, jo kad šī upe tur nonāks, jūras ūdens kļūs veselīgs; it visur, kur šī upe tecēs, radīsies dzīvība. Un zvejnieki pie tās stāvēs no En-Gedijas līdz En-Eglaimai, tur būs labas vietas tīklu izmešanai, zivju bagatība būs visai liela kā lielajā jūrā. Bet jūras peļķes, attekas un dīķi nekļūs ūdens ziņā veselīgi: ūdens tais paliek sālīgs, un tie paliek sāls iegūšanai, Pie upes, tās abos krastos, augs visādi ēdamu augļu koki; to lapas nevītīs un to augļi nemitēsies, ik mēnešus tie atnesīs svaigus augļus, jo ūdens, pie kura tie aug, iztek ņo svētnīcas, tādēļ to augļi noderēs barībai un to lapas dzie-dināšanai.“
Ecēhiēla 47:1-12 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un viņš mani veda atpakaļ pie nama durvīm, un redzi, tur ūdens iztecēja apakš nama sliekšņa pret rītiem, jo nama priekšgals bija pret rītiem, un ūdens notecēja no apakšas no nama labās puses, sānis altārim pret dienvidu. Un viņš mani izveda pa Ziemeļa vārtiem, un mani apveda apkārt pa āra ceļu pie ārējiem vārtiem, kas pret rītiem, un redzi, ūdens iztecēja no labās puses. Kad nu tas vīrs izgāja pret rītiem, tad mēra aukla bija viņa rokā, un viņš mēroja tūkstoš olektis, un lika man brist pār ūdeni, un ūdens man sniedzās līdz krimšļiem. Atkal viņš mēroja tūkstoš olektis un lika man brist pār ūdeni, un ūdens man sniedzās līdz ceļiem, un viņš mēroja vēl tūkstoš olektis, un lika man pārbrist, un ūdens man sniedzās līdz gurniem. Atkal viņš mēroja tūkstoš olektis, tad bija upe, ko es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, ūdens, kur bija jāpeld, upe, kur nevarēja iet cauri. Un viņš uz mani sacīja: vai tu to esi redzējis, cilvēka bērns? Tad viņš mani veda atkal atpakaļ upes malā. Kad es nu nācu atpakaļ, redzi, tad upes malā bija ļoti daudz koku, šinī un viņā pusē. Un viņš uz mani sacīja; šis ūdens iztek pret rīta pusi un notek klajumā, pēc tas nāk jūrā, un no jūras iztecējis, tas ūdens taps veselīgs. Un notiek, ka ikviena dzīva dvaša, kas kustās visur, kur vien no divām upēm nāk, dzīvos, un tur būs ļoti daudz zivju, tāpēc ka šis ūdens turp nāks, un tie taps veseli; un viss dzīvos, kur šī upe tiks. Un zvejnieki pie tās stāvēs no Enģediem līdz EnEģlaīm, tur būs vietas, kur tīklus izmetīs. Viņu zivis būs pēc savas kārtas, kā lielās zivis jūrā, ļoti daudz. Bet viņas dumbrāji un viņas dīķi netaps veselīgi; tie būs priekš sāls. Un pie upes viņas malas abās pusēs augs visādi augļu koki, kam lapas nesavītīs un augļi nemitēsies, un ikmēnešus tie nesīs jaunus augļus. Jo viņas ūdens iztek no svētās vietas, un viņas augļi būs par barību un viņas lapas par dziedināšanu.