Ecēhiēla 12:1-28
Ecēhiēla 12:1-28 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un pār mani atkal nāca Tā Kunga vārds: "Cilvēka bērns, tu dzīvo stūrgalvīgas cilts vidū: tiem ir acis, lai redzētu, bet tie neredz, tiem ir ausis, lai dzirdētu, bet tie nedzird, jo tie ir pretestības pilna cilts. Tādēļ, cilvēka bērns, ņem ceļasomu un ej projām pašā dienas laikā viņu acu priekšā un pārej viņu acu priekšā no savas dzīves vietas uz citu vietu, varbūt tad tie nāks pie atziņas, ka tie ir pretestības pilna cilts. Iznes visas savas mantas, it kā tās būtu ceļa piederumi, dienas laikā viņu acu priekšā. Bet tu pats viņu acu priekšā vakarā ej projām, kā iziet ikviens, kas dodas ceļā. Izlauz sienā viņu acu priekšā spraugu un izej pa to. Viņu acu priekšā ņem savus ceļa piederumus uz saviem pleciem un aizej projām tumsā. Apklāj savu vaigu, ka tu neredzi zemi, jo Es gribu tevi darīt par zīmi Israēla namam." Es darīju, kā man bija pavēlēts. Savas mantas es iznesu kā ceļa piederumus ārā dienas laikā, un vakarā es izlauzu sienā spraugu; es iznesu tumsā savus ceļa piederumus, ņēmu tos uz saviem pleciem viņu acu priekšā un gāju projām. Nākamā rītā pār mani nāca Tā Kunga vārds: "Cilvēka bērns! Vai Israēla nams, šī stūrgalvīgā cilts, tev nejautāja: ko tu dari? Saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: šis vārds ir par valdnieku Jeruzālemē un par visu Israēla namu, kas tur dzīvo. Saki tiem: es esmu jums par zīmi: kā es darīju šeit, tā notiks arī viņiem, tos izvedīs, un tiem būs jādodas trimdā. Valdnieks, kas viņu vidū, ņems savas mantas uz pleciem un aizies projām tumsā. Viņš izlauzīsies pa spraugu cauri sienai, lai pa turieni aizietu. Viņš apklās savu vaigu, lai neredzētu vairs zemi ar savām acīm. Bet Es metīšu Savu tīklu un izplāšu to pār viņu, lai viņš ir sagūstīts Manos valgos. Es viņu aizvedīšu uz Bābeli kaldeju zemē, bet viņš to neredzēs: viņš tur nomirs. Un visus, kas ir ap viņu, visus viņa palīgus un viņa karaspēku Es izklīdināšu visos vējos un pacelšu aiz muguras pret tiem zobenu. Tad tie atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es tos izklīdinu tautu starpā un izkaisu pa dažādām zemēm. Tikai nedaudzus Es atstāšu dzīvus no tiem un pasaudzēšu no zobena, bada un mēra, lai tie to tautu starpā, kur tie aizies, stāsta par savām negantībām un lai arī šie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs." Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: "Cilvēka bērns, tev sava maize jāēd ar drebēšanu un savs ūdens jādzer ar trīcēšanu un ar bailēm. Saki tās zemes tautai: tā saka Dievs Tas Kungs par Jeruzālemes iedzīvotājiem Israēla zemē: tie ēdīs savu maizi ar bailēm un dzers savu ūdeni ar bēdām, tādēļ ka viņu zeme panīks, tukšodamās no saviem labumiem savu iedzīvotāju varasdarbu dēļ. Pilsētas, kas tagad vēl apdzīvotas, tiks nopostītas un stāvēs tukšas, un zeme paliks par tuksnesi, lai jūs atzītu, ka Es esmu Tas Kungs." Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: "Cilvēka bērns, kas tā pie jums Israēla zemē par parunu, kad jūs sakāt: dienas paiet, tā paiet arī visas redzētās parādības? Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: Es izbeigšu šīs parunas lietošanu Israēlā. Saki tiem turpretim: ir tuvu pienācis laiks, lai sāktos visu redzēto parādību piepildījums, jo turpmāk nebūs nekādu viltus parādību un maldu pravietojumu Israēla namā. Bet Es, Tas Kungs, runāšu, kas Man ir sakāms, un vārds, ko runāju, piepildīsies. Vēl jūsu dienās, tu stūrgalvīgā cilts, Es jums teikšu vārdu un to arī piepildīšu," saka Dievs Tas Kungs. Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: "Cilvēka bērns, Israēla nama ļaudis saka: parādības, ko šis redz, ir vēlākam laikam, un šis sludina par laikiem, kas ir tālā nākotnē. Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: neviens no Maniem vārdiem vairs netiks aizkavēts; katrs vārds, ko Es runāju, piepildīsies," saka Dievs Tas Kungs.
Ecēhiēla 12:1-28 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Mani skāra atkal tā Kunga vārds, un tas man sacīja: „Cilvēka bērns, tu dzīvo pretspriedzīgas un nepadevīgas cilts vidū: tiem ir acis, lai redzētu, bet tie neredz, tiem ir ausis, lai dzirdētu, bet tie nedzird, jo tie I ir nepielaidīga, nepakļāvīga un pretestīga cilts. Tādēļ, cilvēka bērns, ņem ceļa somu ar visiem izceļojuma piederumiem un ej pašā dienas laikā viņu acu priekšā projām un pārej viņu acu priekšā no savas dzīves vietas uz citu vietu: varbūt tad tie nāks pie atziņas, ka tie ir cietas pieres cilts. Iznes visas savas mantas, it kā tās būtu ceļa piederumi, dienas laikā viņu acu priekšā. Bet tu pats viņu acu priekšā vakarā ej projām, kā iziet ikviens, kas dodas ceļā. Izlauzi sienā viņu acu priekšā spraugu un izej pa to. Viņu acu priekšā ņem savus ceļa piederumus uz saviem pleciem un aizej projām tumsā. Apklāj savu vaigu, ka tu neredzi zemi, jo Es gribu tevi padarīt par likteņa iemiesojumu Israēla namam.“ Es darīju, kā man bija pavēlēts. Savas mantas es iznesu kā ceļa piederumus ārā—dienas laikā, un vakarā es izlauzu sienā spraugu; es iznesu tumsā savus ceļa piederumus, ņēmu tos uz saviem pleciem viņu acu priekšā un gāju projām. Nākošā rītā man garā atskanēja tā Kunga vārds un man sacīja: „Cilvēka bērns! Vai Israēla nams, šī pašiedomīgā cilts, tev nejautāja: Ko tu dari? Saki tiem: „Tā saka Dievs tas Kungs: Šis vārds zīmējas uz valdnieku Jeruzalemē un uz visu Israēla namu, kas tur dzīvo.“ Saki tiem: „Es esmu jums par zīmi: kā es darīju šeit, tā notiks ari viņiem, un kā gūstekņiem tiem jāiet būs trimdā. Valdnieks, kas viņu vidū, ņems savas mantas uz pleciem un aizies projām tumsā. Viņš izlauzīsies pa spraugu cauri sienai, lai pa turieni aizietu. Viņš apklās savu vaigu, lai neredzētu vairs zemi ar savām acīm. Bet Es metīšu savu tīklu un izplāšu to pār viņu, lai viņš ir sagūstīts manos valgos. Es viņu aizvedīšu uz Bābeli kaldēju zemē, bet viņš ari to neredzēs: viņš tur nomirs. Un visus, kas ir ap viņu, visus viņa palīgus un viņa karaspēku Es izklīdināšu visos vējos un pacelšu aiz muguras pret tiem zobenu. Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs, ja Es tos izklīdinu tautu starpā un izkaisu pa dažādām zemēm. Tikai nedaudzus Es atstāšu dzīvus no tiem un pasaudzēšu no zobena, bada un mēj-a, lai tie pagānu tautu starpā, kur tie aizies, stāsta par savām negantībām, un lai arī šie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“ Atkal man atklājās tā Kunga vārds un man sacīja: „Cilvēka bērns, tev sava maize jāēd ar drebēšanu un savs ūdens jādzer ar trīcēšanu un ar bailēm. Saki tās zemes tautai: Tā saka Dievs tas Kungs par Jeruzālemes iedzī-votājiem Israēla zemē: Tie ēdīs savu maizi ar bailēm un dzers savu ūdeni ar bēdām, tādēļ, ka viņu zeme panīks, tukšodamās no saviem labumiem un zaudēdama savu bagātību pilnību savu iedzīvotāju bezdievības dēļ. Pilsētas, kas tagad vēl apdzīvotas, tiks nopostītas un stāvēs tukšas, un zeme paliks par tuksnesi, lai jūs atzītu, ka Es esmu tas Kungs.“ Tad no jauna man garā atskanēja tā Kunga vārds, kas man sacīja: „Cilvēka bērns, kas tā pie jums Israēla zemē par parunu, kad jūs sakāt: Dienas paiet, tā paiet ari visi pravieto-jumi? Tādēļ saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Es izbeigšu šās parunas lieto-šanu Israēlā. Saki tiem turpretim: Ir tuvu pienācis laiks, lai sāktos visu pravietojumu piepildījums, Jo turpmāk nebūs nekādu viltus pravietojumu un maldinātāju priekšpasludinājumu Israēla namā. Bet Es, tas Kungs, runāšu, kas Man ir sakāms, un tas arī piepildīsies bez liekas un ilgākas vilcināšanās. Vēl jūsu dienās, tu, pretspriedzīgā un nepaklausīgā cilts, Es jums teikšu vārdu un to arī piepildīšu,“ saka Dievs tas Kungs. Vēl atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja: „Cilvēka bērns, Israēla nama ļaudis saka: Pravietojumi, ko šis pauž uz redzēto parādību pamata, ir domāti stipri vēlākam laikam, un viņš sludina visai tāliem laika posmiem, visai tālai nākotnei. Tādēļ saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Ne ar viena mana vārda pie-pildīšanos nebūs nekādas vilcināšanās, un katrs vārds, ko Es runāju, piepildīsies,“ saka Dievs tas Kungs.
Ecēhiēla 12:1-28 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams: Cilvēka bērns, tu dzīvo atkāpēju sugā, kam acis ir redzēt, bet tie neredz, kam ausis ir dzirdēt, bet tie nedzird, jo tie ir atkāpēju suga. Bet tu, cilvēka bērns, taisi sev ceļa rīkus un izej pašā dienas laikā viņu acu priekšā un aizej no savas vietas uz citu vietu viņu acu priekšā, varbūt tie samanīs, ka tie ir atkāpēju suga. Tāpēc iznes savus rīkus, kā ceļa rīkus pašā dienas laikā viņiem redzot, un tad izej vakarā viņu acu priekšā, kā tie iziet, kas uz ceļu dodās. Lauzies caur sienu viņu acu priekšā un iznes tur (savus rīkus). Viņiem redzot tev tos būs nest uz pleciem, tumsā tev tos būs iznest, savu vaigu tev būs apsegt, ka neredzi zemi. Jo Es tevi esmu licis par brīnuma zīmi Israēla namam. Un es darīju, kā man bija pavēlēts; es iznesu savus rīkus dienas laikā, kā ceļa rīkus, un vakarā es caur sienu izlauzos ar roku; es tos iznesu tumsā, un tos nesu uz pleciem viņiem redzot. Un no rīta Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: Cilvēka bērns! Vai Israēla nams, tā atkāpēju suga, uz tevi nav sacījis: ko tu dari! Saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs: šī nasta ir Jeruzālemes valdnieks un viss Israēla nams, kas tur iekšā. Saki: es esmu jūsu brīnuma zīme; kā es esmu darījis, tā viņiem darīs, tie aizies un taps vesti cietumā. Un valdnieks, kas viņu vidū, nesīs uz pleciem tumsā un aizies; tie lauzīsies caur sienu, viņu tur izvest, viņa vaigs taps apsegts, tādēļ ka viņam ar acīm zemi nebūs redzēt. Un Es izplētīšu savu tīklu pār viņu, ka viņš top gūstīts manos valgos, un Es viņu vedīšu uz Bābeli Kaldeju zemē, viņš to neredzēs, bet tur mirs. Un visus, kas ap viņu, viņa palīgus, un visus viņa pulkus Es izkaisīšu visos vējos un izvilkšu zobenu pēc viņiem. Tā tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es tos izklīdināšu pa tautām un tos izkaisīšu pa valstīm. Tomēr kādu mazu pulciņu no tiem Es atlicināšu no zobena, no bada un no mēra, lai tie viņu negantības stāsta tautu vidū, kurp tie nāks, un lai samana, ka Es esmu Tas Kungs. Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: Cilvēka bērns, tev savu maizi būs ēst ar drebēšanu un savu ūdeni dzert ar trīcēšanu un bēdām. Un tev būs sacīt uz tās zemes ļaudīm: tā saka Tas Kungs Dievs par Jeruzālemes iedzīvotājiem Israēla zemē: tie ēdīs savu maizi ar bēdām un dzers savu ūdeni ar sirdēstiem, tādēļ ka viņu zeme taps tukša no savas pilnības, visu savu iedzīvotāju varas darbu dēļ. Un pilsētas, kas iedzīvotāju pilnas, kļūs postītas, un zeme būs par tuksnesi, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs. Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: Cilvēka bērns, kas tas jums par sakāmu vārdu Israēla zemē, ka jūs sakāt: laiks ilgi velkās, un visa parādīšana būs nieki! Tādēļ saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs: Es šim sakāmam vārdam likšu zust, ka to par sakāmu vārdu vairs nelietos Israēlā. Bet runā uz tiem: dienas nākušas tuvu līdz ar ikvienu parādīšanas vārdu. Jo vairs nebūs veltīgas parādīšanas un viltīgas sludināšanas Israēla namā. Jo Es, Tas Kungs, Es runāju; vārds, ko Es runāju, notiks un vairs nevilcināsies; bet jūsu dienās, ak, pārgalvīgais nams, Es runāšu vienu vārdu, un tam likšu notikt, saka Tas Kungs Dievs. Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams: Cilvēka bērns, redzi, Israēla nams saka: tā parādīšana, ko šis redz, velkas uz ilgu laiku, un šis sludina par laikiem, kas ir tālu. Tāpēc saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs, neviens no Maniem vārdiem vairs nevilcināsies; tas vārds, ko Es runāšu, notiks, saka Tas Kungs Dievs.