2. Mozus 10:1-29
2. Mozus 10:1-29 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej pie faraona, jo Es esmu nocietinājis viņa sirdi un viņa kalpu sirdis, lai darītu šīs Savas zīmes viņu vidū un lai jūs, jūsu bērniem un bērnu bērniem dzirdot, stāstītu, kādus varenus darbus Es Ēģiptē esmu darījis un kādas zīmes Es tur esmu cēlis viņu vidū, lai viņi zinātu, ka Es esmu Tas Kungs." Un Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja viņam: "Tā saka Tas Kungs, ebreju Dievs: cik ilgi tu liegsies Man paklausīt un atlaist Manu tautu, ka tā Man kalpotu? Jo, ja tu liedzies atlaist, redzi, tad Es rīt tavās robežās atvedīšu siseņus. Un tie apklās zemes virsu, tā ka nebūs iespējams zemi saredzēt, un tie ēdīs visu atlikušo, kas pāri palicis pēc krusas, un noēdīs visus kokus, kas jums zaļo laukā. Un tie piepildīs tavus namus un visu tavu kalpu namus, un visus Ēģiptes namus, kā to nedz tavi tēvi, nedz tavu tēvu tēvi, kamēr tie dzīvo virs zemes, nav redzējuši līdz pat šai dienai." Un viņš pagriezās un aizgāja no faraona. Tad faraona kalpi sacīja viņam: "Cik ilgi šis vīrs būs mums par slazda valgu? Atlaid šos ļaudis, lai tie kalpo Tam Kungam, savam Dievam. Vai tu vēl neredzi, ka Ēģipte iet bojā?" Un Mozus un Ārons tika atvesti atpakaļ pie faraona, un viņš sacīja tiem: "Ejiet, kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam! Kas tad ir tie gājēji?" Tad Mozus sacīja: "Mēs gribam iet ar saviem jaunajiem un vecajiem, ar saviem dēliem un ar savām meitām, ar saviem sīklopiem un liellopiem, jo mums svētki jāsvētī Tam Kungam." Tad viņš sacīja: "Kungs pasarg! Lai es jūs atlaistu ar jūsu bērniem! Redziet, ka ļaunums ir jūsu prātā. Nē, ejiet jūs vīri vien un kalpojiet savam Kungam, kā jūs to vēlējāties." Un viņus padzina no faraona nama. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pār Ēģiptes zemi siseņu dēļ, ka tie nāk pār Ēģiptes zemi un noēd visus zemes augus, visu, ko atlicinājusi krusa." Un Mozus izstiepa savu zizli pār Ēģiptes zemi; tad Tas Kungs sūtīja austrumu vēju visu to dienu un visu nakti. Un no rīta austrumu vējš atnesa siseņus. Un siseņi nāca pār visu Ēģiptes zemi un nolaidās visas Ēģiptes zemes robežās ļoti lielā skaitā. Tik daudz siseņu vēl nekad nebija bijis un arī nekad nebūs. Un tie apklāja visu zemes virsu, tā ka zeme vairs nebija saredzama, un tie noēda visus zemes augus un visus koku augļus, ko krusa bija atlicinājusi, un tur nebija vairs zaļuma nedz kokiem, nedz lauku augiem visā Ēģiptes zemē. Un faraons steidzīgi ataicināja Mozu un Āronu un sacīja: "Es esmu grēkojis pret To Kungu, jūsu Dievu, un pret jums. Un piedod man manus grēkus vēl šo reizi un aizlūdz pie Tā Kunga, jūsu Dieva, ka Viņš no manis atņemtu šo nāvi." Un Mozus aizgāja no faraona un pielūdza To Kungu. Un Tas Kungs sūtīja ļoti stipru rietumu vēju, un tas pacēla siseņus un iemeta Niedru jūrā, tā ka nepalika pāri neviens no siseņiem visās Ēģiptes robežās. Bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un tas neatlaida Israēla bērnus. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pret debesīm, ka nāktu tumsa pār Ēģiptes zemi, tāda tumsa, ka to ar rokām var grābt." Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm; un bija bieza tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas. Cits cita nevarēja redzēt, un arī neviens trijās dienās necēlās no savas vietas; bet visiem Israēla bērniem aizvien bija gaisma savos mājokļos. Tad faraons ataicināja Mozu un sacīja: "Ejiet, kalpojiet Tam Kungam; tikai savus sīklopus un savus liellopus atstājiet; arī jūsu mazie bērni lai iet jums līdzi." Bet Mozus sacīja: "Tev jādod mūsu rokās kaujamie un dedzināmie upuri, ka mēs tos upurētu Tam Kungam, mūsu Dievam. Tāpēc arī mūsu ganāmpulkiem jāiet kopā ar mums; neviens nags lai nepaliek, jo mēs ņemsim no tiem, lai kalpotu Tam Kungam, savam Dievam. Mēs arī nezinām, kādiem jābūt mūsu upuriem Tam Kungam, kamēr mēs turp nenonāksim." Un Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš negribēja tos atlaist. Un faraons sacīja viņam: "Ej prom no manis; sargies un nerādies vairs mana vaiga priekšā, jo tanī dienā, kad es tavu vaigu ieraudzīšu, tu mirsi." Tad Mozus sacīja: "Lai notiek tā! Es turpmāk vairs nerādīšos tava vaiga priekšā."
2. Mozus 10:1-29 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un tas Kungs sacīja Mozum: „Ej pie faraona, jo Es esmu apcietinājis viņa sirdi un viņa kalpu sirdis, lai parādītu šīs savas zīmes viņu vidū Un lai jūs, jūsu bērniem un bērnu bērniem dzirdot, stāstītu, kādus varenus darbus Es Ēģiptē esmu darījis un kādas zīmes Es tur esmu cēlis viņu vidū, lai viņi zinātu, ka Es esmu tas Kungs.“ Un Mozus ar Aronu gāja pie faraona un sacīja viņam: „Tā saka tas Kungs, ebrēju Dievs: „Cik ilgi tu liegsies Man paklausīt un atlaist manu tautu, lai tā Man kalpotu? Jo, ja tu liedzies atlaist, redzi, tad Es rīt tavās robežās atvedīšu siseņus. Un tie apklās zemes virsu tā, ka nebūs iespējams zemi saredzēt, un tie aprīs visu atlikumu, kas pāri palicis pēc krusas, un noēdīs visus kokus, kas jums zaļo laukā. Un tie piepildīs tavus namus un tavu kalpu namus un visas Ēģiptes namus, kā to nedz tavi tēvi, nedz tavu tēvu tēvi, kamēr tie dzīvo virs zemes, nav redzējuši līdz pat šai dienai.“ Un viņš novērsās un aizgāja no faraona. Tad faraona kalpi sacīja viņam: „Cik ilgi šis vīrs būs mums par slazda valgu? Atlaid šos ļaudis, lai tic kalpo tam Kungam, savam Dievam. Vai vēl tu neredzi, ka Ēģipte iet bojā?“ Un Mozus un Arons tika atvesti pie faraona, un viņš sacīja tiem: „Ejiet, kalpojiet tam Kungam, savam Dievam! Cik tad ir to gājēju? Tad Mozus sacīja: „Mēs gribam iet ar saviem jauniešiem un ar saviem sirmgalvjiem, ar saviem dēliem un ar savām meitām, ar saviem sīklopiem un liellopiem, jo mums svētki jāsvētī tam Kungam.“ Tad viņš sacīja: „Kungs pasarg! Lai es jūs atlaistu ar jūsu bērniem! Redziet, ka ļaunums ir jūsu prātā. Nē, bet ejiet taču jūs vīri un kalpojiet savam Kungam, kā jūs to vēlaties.“ Un viņus padzina no faraona nama. Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Izstiep savu roku pret Ēģiptes zemi siseņu dēļ, lai tie nāk pār Ēģiptes zemi, lai nograuž visu zemes zaļumu, visu, ko atlicinājusi krusa.“ Un Mozus izstiepa savu zizli pār Ēģiptes zemi; tad tas Kungs lika pūst austrumu vējam visu to dienu un visu nakti. Un no rīta austrumu vējš atveda siseņus. Un siseņi nācapār visu Ēģiptes zemi un nolaidās visas Ēģiptes zemes robežās ļoti lielos pulkos. Tādu siseņu baru vēl nekad nebija bijis un arī nekad nebūs. Un viss zemes virsus bija apklāts tā, ka zeme vairs nebija saredzama, un tie noēda visu zemes zaļumu un visus augļu kokus, kādus krusa bija atlicinājusi, un neatstāja pāri nekā—nedz kokus, nedz lauku augus visā Ēģiptes zemē. Un faraons steidzīgi aicināja Mozu un Aronu un sacīja: „Es esmu apgrēkojies pret to Kungu, jūsu Dievu, un jums. Bet piedod man manus grēkus kaut vēl šo reizi un aizlūdz pie tā Kunga, jūsu Dieva, ka tas no manis atņemtu kaut šo nāvi.“ Mozus aizgāja no faraona un pielūdza to Kungu. Un tas Kungs sūtīja ļoti stipru rietumu vēju, un tas sacēla siseņus un iedzina Niedjru jūrā, tā ka no siseņiem visas Ēģiptes robežās nepalika pāri neviens. Bet tas Kungs apcietināja faraona sirdi, un tas neatlaida Israēla bērnus. Un tas Kungs sacīja Mozum: „Izstiep savu roku pret debesīm, un būs tumsa pār Ēģiptes zemi, tāda tumsa, ka to ar rokām var grābt.“ Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm; tad radās jo bieza tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas. Cits cita nevarēja redzēt, un arī neviens trijās dienās nepacēlās no savas vietas. Bet ikvienam israēlietim bija aizvien gaisma savā dzīvoklī. Un faraons ataicināja Mozu un sacīja: „Ejiet, kalpojiet tam Kungam; tikai savus sīklopus un savus liellopus atstājiet; bet jūsu mazie bērni lai iet jums līdz.“ Un Mozus sacīja: „Tev jādod mūsu rokās kaujamie un dedzināmie upuflopi, ka mēs tos varam upurēt tam Kungam, mūsu Dievam. Tāpēc arī mūsu ganāmpulkiem ir jāiet ar mums kopā; neviens nags lai nepaliek, jo mēs no tiem ņemsim, lai kalpotu tam Kungam, savam Dievam. Mēs arī nezinām, kādiem jābūt mūsu upuriem, kalpojot tam Kungam, kamēr mēs turp nenonāksim.“ Un tas Kungs apcietināja faraona sirdi, un viņš negribēja tos atlaist. Un faraons sacīja yiņam: „Ej prom no manis; sargies, ka tu neparādies mana vaiga priekšā, jo tanī dienā, kad es tavu vaigu ieraudzīšu, tu mirsi!“ Tad Mozus sacīja: „Lai notiek tā! Es turpmāk vairs nerādīšos tava vaiga priekšā.“
2. Mozus 10:1-29 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie Faraona, jo Es esmu apcietinājis viņa sirdi un viņa kalpu sirdi, lai Es šās Savas zīmes daru viņu vidū. Un lai tu stāsti savu bērnu un bērnu bērnu ausīm, ko Es Ēģiptes zemē esmu darījis, un Manas zīmes, ko Es tur esmu cēlis, un lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs.” Tad Mozus un Ārons gāja pie Faraona un uz to sacīja: “Tā saka Tas Kungs, Ebreju Dievs: cik ilgi tu liedzies pazemoties Mana vaiga priekšā? Atlaid Manus ļaudis, ka tie Man var kalpot. Jo ja tu liegsies, atlaist Manus ļaudis, redzi, tad Es rīt vedīšu siseņus tavās robežās, Un tie apklās visu zemes virsu, tā ka zemi neredzēs, un tie ēdīs pēdējo, kas jums atlicis un palicis no krusas, un noēdīs visus jūsu kokus, kas jums zaļo laukā. Un tie piepildīs tavus namus un visu tavu kalpu namus un visu ēģiptiešu namus; tādus ne tavi tēvi, ne tavu tēvu tēvi nav redzējuši no dienas, kamēr tie virs zemes bijuši, līdz šim;” un viņš griezās un aizgāja no Faraona. Un Faraona kalpi sacīja uz viņu: “Cik ilgi tas mums būs par slazda valgu? Atlaid ļaudis, lai tie kalpo Tam Kungam, savam Dievam; vai tu vēl neredzi, ka Ēģiptes zeme iet bojā?” Tad Mozus un Ārons atkal pie Faraona tapa atvesti, un viņš uz tiem sacīja: “Ejat un kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam! Kas tie visi ir, kas grib noiet?” Un Mozus sacīja: “Mēs iesim ar saviem jauniem un veciem, ar saviem dēliem un ar savām meitām; mēs iesim ar saviem maziem un lieliem lopiem, jo mums ir Tā Kunga svētki.” Tad viņš uz tiem sacīja: “Lai Tas Kungs jums tā palīdz, kā es jūs un jūsu bērnus atlaidīšu! Redziet, kāds ļaunums jums prātā! Nē, nē, ejat jūs vīri un kalpojiet Tam Kungam, jo to jūs arī esat meklējuši.” Un tos izstūma no Faraona vaiga. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Izstiep savu roku pār Ēģiptes zemi siseņu dēļ, ka tie nāk pār Ēģiptes zemi un noēd visu zemes zāli, visu, ko krusa ir atlicinājusi.” Tad Mozus izstiepa savu zizli pār Ēģiptes zemi, un Tas Kungs deva austruma vēju zemei cauru dienu un cauru nakti; un kad rīts ausa, tad vējš uzveda siseņus. Un siseņi uznāca pār visu Ēģiptes zemi un nolaidās visās Ēģiptes robežās lielā pulkā; pirms tiem tādu siseņu nav bijis, un pēc tiem vairs tādu nebūs. Jo tie apklāja visu zemes virsu, un zeme tapa aptumšota, un tie noēda visu zemes zāli un visus koku augļus, ko krusa bija atlicinājusi, un tur nepalika vairs zaļuma ne pie kokiem, ne pie lauka zāles visā Ēģiptes zemē. Tad Faraons traucās aicināt Mozu un Āronu un sacīja: “Es esmu grēkojis pret To Kungu, jūsu Dievu, un pret jums. Un nu piedod lūdzams manus grēkus tikai šo reiz, un lūdziet To Kungu, savu Dievu, ka Viņš šo nāvi gribētu atņemt no manis.” Un viņš aizgāja no Faraona un lūdza To Kungu. Tad Tas Kungs deva ļoti stipru vakara vēju; tas pacēla siseņus un tos iemeta Niedru jūrā, ka neviens sisenis neatlika visās Ēģiptes robežās. Tomēr Tas Kungs apcietināja Faraona sirdi, un tas Israēla bērnus neatlaida. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Izstiep savu roku pret debesīm, ka tumsa nāk pār Ēģiptes zemi, ka tumsu var sataustīt.” Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm, tad cēlās bieza tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas. Neviens otru neredzēja, un neviens trijās dienās necēlās no savas vietas; bet visiem Israēla bērniem bija gaisma viņu mājokļos. Tad Faraons aicināja Mozu un sacīja: “ējat, kalpojiet Tam Kungam, bet jūsu sīkiem lopiem un vēršiem būs palikt tepat; lai arī jūsu bērni iet jums līdz.” Bet Mozus sacīja: “Tev būs arī mūsu rokā dot kaujamus upurus un dedzināmos upurus, ko pienest Tam Kungam, savam Dievam. Mūsu lopiem arīdzan būs mums iet līdz; nevienam nadziņam nebūs palikt atpakaļ; jo no tiem mēs ņemsim, Tam Kungam, savam Dievam kalpot; jo mēs nezinām, kā mums Tam Kungam jākalpo, tiekams mēs turp nāksim.” Bet Tas Kungs apcietināja Faraona sirdi, un tas negribēja tos atlaist. Un Faraons uz viņu sacīja: “Ej nost no manis; sargies, ka tu vairs nenāci manu acu priekšā; jo kurā dienā tu nāksi manu acu priekšā, tev būs mirt.” Tad Mozus sacīja: “Lai tā ir, kā tu esi sacījis; es tavu vaigu vairs neredzēšu.”