Apustuļu darbi 9:18-43
Apustuļu darbi 9:18-43 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts. Un viņš ēda un atspirga. Viņš palika dažas dienas pie mācekļiem Damaskā un tūdaļ sludināja par Jēzu sinagogās, ka Tas ir Dieva Dēls. Bet visi, kas to dzirdēja, uztraucās un sacīja: "Vai viņš nav tas, kas Jeruzālemē vajājis tos, kas piesauc šo Vārdu, un vai viņš nav tāpēc šurp nācis, lai tos saistītus vestu pie augstajiem priesteriem?" Bet Sauls arvien vairāk iedegās un saviļņoja ļaudis, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus. Kad labs laiks bija pagājis, jūdi nolēma viņu nonāvēt. Bet viņu nodoms Saulam kļuva zināms. Viņi sargāja vārtus dienām un naktīm, lai viņu nonāvētu; bet mācekļi naktī viņu nolaida grozā pār mūri zemē. Jeruzālemē nonācis, viņš raudzīja piebiedroties mācekļiem; bet visi no tā bijās, neticēdami, ka viņš ir māceklis. Bet Barnaba ņēma viņu savā aizsardzībā un veda pie apustuļiem un tiem stāstīja, kā viņš ceļā redzējis To Kungu un ka Tas ar viņu runājis, un kā viņš Damaskā atklāti sludinājis Jēzus Vārdā. Un viņš bija pie tiem Jeruzālemē, nāca un gāja, droši sludinādams Tā Kunga Vārdā. Viņš runāja arī un cīnījās ar hellēnistiem; bet tie meklēja viņu nonāvēt. Brāļi, to manīdami, viņu aizveda uz Cēzareju un aizsūtīja uz Tarsu. Tad draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers, un tā auga un dzīvoja Tā Kunga bijībā un pilnam baudīja Svētā Gara iepriecu. Bet Pēteris, pārstaigādams visu apgabalu, nonāca arī pie svētajiem, kas dzīvoja Lidā. Tur bija kāds cilvēks, vārdā Ainejs, kas astoņus gadus bija gulējis uz gultas; tas bija triekas ķerts. Pēteris viņam sacīja: "Ainej, Jēzus Kristus tevi dziedina; celies un sakārto savu gultu!" Un viņš tūdaļ cēlās. Viņu redzēja visi Lidas un Saronas iedzīvotāji, un tie atgriezās pie Tā Kunga. Jopē bija kāda mācekle, vārdā Tabita, tulkojumā: Stirna; tā bija labdare un nabagu apdāvinātāja. Tanīs dienās viņa saslima un nomira; un viņi to nomazgājuši nolika augšistabā. Bet, tā kā Lida ir tuvu pie Jopes, tad mācekļi, dzirdēdami, ka Pēteris tur esot, sūtīja pie tā divi vīrus ar lūgumu, lai tas nekavētos atnākt pie viņiem. Pēteris cēlās un gāja tiem līdzi; kad viņš bija atnācis, viņu uzveda augšistabā, un visas atraitnes viņu apstāja, raudādamas un rādīdamas svārkus un drēbes, ko Stirna, pie tiem būdama, bija darinājusi. Pēteris, izraidījis visus ārā, metās ceļos un lūdza Dievu un, pret mirušo pagriezies, sacīja: "Tabita, celies augšā!" Viņa atvēra savas acis un, Pēteri ieraudzījusi, piecēlās sēdus. Viņš tai sniedza roku un to piecēla un, atsaucis svētos un atraitnes, viņu dzīvu veda tiem priekšā. Tas kļuva zināms visā Jopē, un daudzi ticēja Tam Kungam. Viņš labu laiku palika Jopē pie kāda ādmiņa Sīmaņa.
Apustuļu darbi 9:18-43 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, viņš atkal redzēja un uzcēlies tika kristīts. Un viņš ēda un atspirga. Viņš palika dažas dienas pie mācekļiem Da-maskā Un tūdaļ sludināja par Jēzu sinagogās, ka tas ir Dieva dēls. Bet visi, kas to dzirdēja, uztraucās un sacīja: „Vai viņš nav tas, kas Jeruzālemē vajājis tos, kas piesauca šo vārdu, un vai viņš nav tāpēc šurp nācis, lai tos saistītus vestu pie augstajiem priesteriem?“ Bet Sauls arvien vairāk iedegās un saviļņoja ļaudis, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus. Kad labs laiks bija pagājis, jūdi nolēma viņu nonāvēt. Bet viņu nodoms Saulam kļuva zināms. Viņi sargāja vārtus dienām un naktīm, lai viņu nonāvētu; Bet mācekļi naktī viņu nolaida grozā pār mūri zemē. Jeruzālemē nonācis, viņš raudzīja piebiedroties mācekļiem; bet visi no tā bijās neticēdami, ka viņš ir māceklis. Bet Barnaba ņēma viņu savā aizsardzībā un veda pie apustuļiem un tiem stāstīja, kā viņš ceļā redzējis to Kungu un ka tas ar viņu runājis, un kā viņš Damaskā atklāti sludinājis Jēzus vārdā. Un viņš bija pie tiem Jeruzālemē, nāca un gāja, droši sludinādams tā Kunga vārdā. Viņš runāja ari un cīnījās ar hellēnistiem; bet tie meklēja viņu nonāvēt. Brāp, to manīdami, viņu aizveda uz Cezareju un aizsūtīja uz Tarsu. Tad draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers, un tā auga un dzīvoja tā Kunga bijībā un pilnam baudīja Svētā Gara iepriecu. Bet Pēteris, pārstaigādams visu apgabalu, nonāca arī pie svētajiem, kas dzīvoja Lidā. Tur bija kāds cilvēks, vārdā Ainejs, kas astoņus gadus bija gulējis uz gultas; tas bija triekas ķerts. Pēteris viņam sacīja: „Ainej, Jēzus Kristus tevi dziedina; celies un sakārto savu gultu!“ Un viņš tūdaļ cēlās. Viņu redzēja visi Lidas un Saronas iedzīvotāji, un tie atgriezās pie tā Kunga. Jopē bija kāda mācekle, vārdā Tabita, kas tulkojumā nozīmē Stirna; tā bija labdare un nabagu apdāvinātāja. Tanīs dienās viņa saslima un nomira; un viņi to nomazgājuši nolika augšistabā. Bet tā kā Lida ir tuvu pie Jopes, tad mācekļi, dzirdēdami, ka Pēteris turēšot, sūtīja pie tā divi vīrus ar lūgumu, lai tas nekavētos atnākt pie viņiem. Pēteris cēlās un gāja tiem līdz; kad viņš bija atnācis, viņu uzveda augšistabā, un visas atraitnes viņu apstāja, raudādamas un rādīdamas svārkus un drēbes, ko Stirna, pie tiem būdama, bija darinājusi. Pēteris, izraidījis visus ārā, metās ceļos un lūdza Dievu un, pret mirušo pagriezies, sarija: „Tabita, celies augšā!“ Viņa atvēra savas acis un, Pēteri ieraudzījusi, piecēlās sēdus. Viņš tai sniedza roku un to piecēla; un, atsaucis svētos un atraitnes, viņu dzīvu veda tiem priekšā. Tas kļuva zināms visā Jopē, un daudzi ticēja tam Kungam. Viņš labu laiku palika Jopē pie kāda ādmiņa Sīmaņa.
Apustuļu darbi 9:18-43 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un tūdaļ no viņa acīm nokrita kā zvīņas, un viņš tapa tūdaļ redzīgs, un uzcēlies tapa kristīts, Un barību ņēmis viņš atspirga. Un Sauls bija kādas dienas pie mācekļiem Damaskā. Un tūdaļ tas sludināja sinagogās par Jēzu, ka Viņš ir Dieva Dēls. Bet visi, kas to dzirdēja, iztrūkās un sacīja: “Vai šis nav tos postījis, kas Jeruzālemē šo Vārdu piesauca? Vai tas nav tāpēc šurp nācis, ka viņus vestu saistītus pie augstiem priesteriem?” Bet Sauls palika jo dienas jo spēcīgāks un iztrūcināja Jūdu ļaudis, kas Damaskā dzīvoja, un pierādīja, ka Jēzus ir Kristus. Un kad jau kāds laiks bija pagājis, tad Jūdi sarunājās viņu nokaut. Bet viņu nodoms Saulam tapa zināms. Un tie vārtus sargāja dienu un nakti, lai viņu varētu nokaut. Bet mācekļi viņu ņēma naktī un kurvī pār mūri nolaida zemē. Un uz Jeruzālemi nācis Sauls raudzīja mācekļiem piebiedroties; bet visi no tā bijās, neticēdami, viņu esam mācekli. Bet Barnaba viņu ņēma un veda pie apustuļiem un tiem teica, kā viņš uz ceļa To Kungu redzējis, un ka Tas ar viņu runājis, un kā viņš Damaskū ar drošību runājis Jēzus vārdā. Un viņš pie tiem bija Jeruzālemē, ieiedams un iziedams un droši sludinādams Tā Kunga Jēzus vārdā. Un viņš runāja arīdzan, un strīdējās ar Grieķiem; bet tie glūnēja viņu nokaut. Bet brāļi, to nomanīdami, viņu pavadīja uz Cezareju un viņu sūtīja uz Tarsu. Tad nu draudzei pa visu Jūdeju un Galileju un Samariju bija miers, un tā auga un staigāja Tā Kunga bijībā un vairojās caur Svētā Gara iepriecināšanu. Un notikās, ka Pēteris visur pārstaigājot arī nonāca pie svētiem, kas Liddā dzīvoja. Un tur tas atrada vienu cilvēku, ar vārdu Ainejs, astoņus gadus uz gultas gulošu, - šis bija paralizēts. Un Pēteris uz to sacīja: “Ainej, lai Jēzus Kristus, tevi dara veselu; celies un sakārto savu gultu!” Un tas tūdaļ cēlās. Un to visi redzēja, kas Liddā un Šaronā dzīvoja, un tie atgriezās pie Tā Kunga. Un Joppē bija kāda mācekle, ar vārdu Tabita, tas ir tulkots: stirna; šī bija labu darbu darītāja un nabagu apdāvinātāja. Un notikās tanīs dienās, ka viņa palika slima un nomira, un tie to mazgājuši nolika augšistabā. Bet kad nu Lidda tuvu pie Joppes ir, tad mācekļi dzirdēdami, Pēteri tur esam, sūtīja divus vīrus pie tā, lūgdami, ka tas nekavētos, pie tiem noiet. Un Pēteris cēlās un gāja tiem līdz. Un kad viņš bija atnācis, tad viņu uzveda augšistabā; un pie tās stāvēja visas atraitnes, raudādamas un rādīdamas svārkus un drēbes, ko Stirna, pie tiem būdama, bija taisījusi. Un Pēteris, visus izdzinis, metās ceļos un lūdza Dievu. Tad viņš pagriezās pret mirušo un sacīja: “Tabita, celies augšā.” Un tā savas acis atvēra un Pēteri redzējusi cēlās sēdus. Un viņš deva roku viņai un to pacēla un, svētos un atraitnes aicinājis, viņu dzīvu tiem veda priekšā. Un tas tapa zināms pa visu Joppi un daudzi ticēja uz To Kungu. Un notikās, ka viņš daudz dienas Joppē palika pie viena ādmiņa, ar vārdu Sīmanis.