Apustuļu darbi 21:27-40
Apustuļu darbi 21:27-40 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Kad septiņas dienas gandrīz jau bija galā, Āzijas jūdi, redzēdami viņu Templī, sakūdīja visus ļaudis un sagrāba viņu, saukdami: "Israēlieši, nāciet palīgā! Šis ir tas cilvēks, kas visur visus māca pret tautu, bauslību un pret šo vietu, un turklāt viņš ievedis grieķus Templī un sagānījis šo svēto vietu." Jo viņi iepriekš bija redzējuši efezieti Trofimu kopā ar viņu pilsētā un domāja, ka Pāvils to ievedis Templī. Tad visu pilsētu pārņēma uztraukums, saskrēja ļaudis un, sagrābuši Pāvilu, vilka to no Tempļa ārā; un tūdaļ durvis tika aizslēgtas. Kad tie dzīrās viņu nonāvēt, rotas komandierim pienāca ziņa, ka visa Jeruzāleme esot nemiera pārņemta. Paņēmis kareivjus un virsniekus, viņš tūdaļ steidzās pie tiem lejā; bet šie, ieraudzījuši komandieri un kareivjus, mitējās Pāvilu sist. Komandieris piegāja klāt, saņēma viņu, pavēlēja ar divi važām saistīt un vaicāja, kas viņš esot un ko esot darījis. Bet pūlī citi sauca šo, citi to; tā kā viņš troksnī nekā noteiktu nevarēja uzzināt, viņš pavēlēja Pāvilu aizvest karaspēka mītnē. Bet, nonākot uz kāpnēm, kareivjiem vajadzēja viņu nešus nest ļaužu uzmākšanās dēļ, jo ļaužu pulks sekoja, saukdams: "Nost viņu!" Pirms Pāvilu ieveda karaspēka mītnē, viņš komandierim jautāja: "Vai man ir atļauts tev ko teikt?" Tas atbildēja: "Vai tu proti grieķiski? Vai tik tu neesi tas ēģiptietis, kas priekš dažām dienām sacēlies un aizvedis tuksnesī četrus tūkstošus sikariešu?" Bet Pāvils sacīja: "Es esmu jūds, tarsietis, ievērojamās Kilikijas pilsētas pilsonis; es tevi lūdzu, atļauj man runāt uz ļaudīm." Viņa atļauju dabūjis, Pāvils nostājās uz kāpnēm un māja ļaudīm ar roku; kad visi bija apklusuši, viņš tos ebreju valodā uzrunāja.
Apustuļu darbi 21:27-40 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Kad septiņas dienas gandrīz jau bija galā, Āzijas jūdi, redzēdami viņu svētnīcā, sakūdīja visus ļaudis un sagrāba viņu, Saukdami: „Israēlieši, nāciet palīgā! Šis ir tas cilvēks, kas visur visus māca pret tautu, bauslību un pret šo vietu, un turklāt viņš ievedis grieķus svētnīcā un sagānījis šo svēto vietu.“ Jo viņi iepriekš bija redzējuši efezieti Trofimu kopā ar viņu pilsētā un domāja, ka Pāvils to ievedis svētnīcā. Tad visu pilsētu pārņēma uztraukums, saskrēja ļaudis un, sagrābuši Pāvilu, vilka to no svētnīcas ārā; un tūdaļ durvis tika aizslēgtas. Kad tie dzīrās viņu nonāvēt, rotas komandierim pienāca ziņa, ka visa Jeruzāleme esot nemiera pārņemta. Paņēmis kareivjus un virsniekus, viņš tūdaļ steidzās pie tiem lejā; bet šie, ieraudzījuši komandieri un kareivjus, mitējās Pāvilu sist. Komandieris piegāja klāt, saņēma viņu, pavēlēja ar divi važām saistīt un vaicāja, kas viņš esot un ko esot darījis. Bet pūlī citi sauca šo, citi to; tā kā viņš troksnī nekā noteiktu nevarēja uzzināt, viņš pavēlēja Pāvilu aizvest karaspēka mītnē. Bet, nonākot uz kāpnēm, kareivjiem vajadzēja viņu nešūs nest ļaužu uzmākšanās dēļ, Jo ļaužu pulks sekoja saukdams: „Nost viņu!“ Pirms Pāvilu ieveda karaspēka mitnē, viņš komandierim jautāja: „Vai man ir atļauts tev ko teikt?“ Tas atbildēja: „Vai tu proti grieķiski? Vai tik tu neesi tas ēģiptietis, kas priekš dažām dienām sacēlies un aizvedis tuksnesi četrus tūkstošus sikariešu?“ Bet Pāvils sacija: „Es esmu jūds, tarsietis, ievērojamās Kilikijas pilsētas pilsonis; es tevi lūdzu, atļauj man runāt uz ļaudīm.“ Viņa atļauju dabūjis, Pāvils nostājās uz kāpnēm un māja ļaudīm ar roku; kad visi bija apklusuši, viņš tos ebrēju valodā uzrunāja.
Apustuļu darbi 21:27-40 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Bet kad septiņas dienas jau drīz bija beigtas, tad Jūdi no Āzijas, viņu ieraudzīdami Dieva namā, paskubināja visu tautu un rokas pie viņa pielika, Saukdami: “Jūs Israēla vīri, nāciet palīgā! Šis ir cilvēks, kas visus visās malās māca pret tautu un pret bauslību un pret šo vietu, un turklāt viņš Grieķus ir ievedis Dieva namā un šo svēto vietu apgānījis.” (Jo tie iepriekš Trofimu no Efesus pie viņa bija redzējuši pilsētā un domāja, ka Pāvils to esot ievedis Dieva namā.) Un visa pilsēta tapa trokšņu pilna, un ļaudis saskrēja kopā; un tie grāba un rāva Pāvilu no Dieva nama ārā, un tūdaļ durvis tapa aizslēgtas. Un kad tie meklēja viņu nokaut, tad ziņa nāca pie karapulka virsnieka, ka visa Jeruzāleme esot sajaukta. Šis tūdaļ karavīrus un kapteiņus paņēmis, pie tiem noskrēja, un kad tie virsnieku un karavīrus redzēja, tad tie mitējās Pāvilu sist. Tad virsnieks piegājis viņu saņēma un pavēlēja, viņu ar divām ķēdēm saistīt, un vaicāja, kas viņš esot un ko ir darījis? Bet ļaužu pulkā citi sauca šā, citi tā. Kad viņš skaidri nevarēja saprast cēloni troksnim, tad tas pavēlēja, viņu novest nometnē. Un kad viņš pie trepēm nāca, tad viņu karavīriem nešus bija jānes ļaužu uzmākšanās dēļ. Jo ļaužu pulks sekoja saukdams: “Nost ar viņu!” Un Pāvils, pirms nometnē tapa ievests, uz virsnieku saka: “Vai man brīv tev ko sacīt?” Un tas sacīja: “Vai tu proti grieķiski? Vai tu neesi Ēģiptietis, kas pirms šīm dienām dumpi cēlis un četrus tūkstošus slepkavas uz tuksnesi izvedis?” Bet Pāvils sacīja: “Es esmu Jūdu cilvēks no Tarsus, zināmas Kilikijas pilsētas loceklis, es tevi lūdzu, vēli man uz ļaudīm runāt.” Un kad tas bija atvēlējis, tad Pāvils uz trepēm stāvēdams meta ļaudīm ar roku. Un kad nu palika pavisam klusu, tad viņš Ebreju valodā tos uzrunāja un sacīja