YouVersion logotips
Meklēt ikonu

1. Samuēla 1:1-10

1. Samuēla 1:1-10 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

Un tur bija kāds vīrs no Ramataim-Cofimas, no Efraima kalniem, vārdā Elkana, Jerohāma dēls, tas bija Ēlihus dēls, un tas atkal Tohus dēls, kas atkal bija efratieša Cūfa dēls. Un tam bija divas sievas, vienai bija vārds Anna, bet otrai bija vārds Penīna; un Penīnai bija bērni, bet Annai bērnu nebija. Un šis vīrs gāja ik gadus kalnup no savas dzimtās pilsētas uz Šīlo, lai pielūgtu Dievu, To Kungu Cebaotu, un lai Viņam upurētu kaujamos upurus; un tur bija divi Ēļa dēli - Hofnus un Pinehass, kuri bija Tā Kunga priesteri. Un tanī dienā, kad Elkana nesa kaujamo upuri, viņš deva savai sievai Penīnai un visiem viņas dēliem un viņas meitām devas, bet Annai viņš deva divkāršu devu, jo viņš Annu mīlēja, bet Tas Kungs bija viņas klēpi aizslēdzis. Bet viņas sāncense to daudz apbēdināja, to kaitinādama, pat novezdama līdz dusmām viņas miesas neauglības dēļ, jo Tas Kungs bija aizslēdzis viņas klēpi. Un tā notika gadu no gada: tiklīdz viņa nogāja Tā Kunga namā, tā šī to kaitināja, ka viņa raudāja un neēda. Tad Elkana, viņas vīrs, tai sacīja: "Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir noskumusi? Vai es tev neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli?" Un tad Anna cēlās, kad bija ēdusi un dzērusi Šīlo. Jo priesteris Ēlis sēdēja uz krēsla pie divi ieejas stabiem Tā Kunga svētnīcas priekšā. Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja.

1. Samuēla 1:1-10 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)

Un tur bija kāds virs no Ramataim-Cofimas, no Ēfraima kalniem, vārdā Elkana, Jerohāma dēls, tas bija Elihus dēls, un tas atkal Tohus dēls, kas atkal bija efratieša Cūfa dēls. Un tam bija divas sievas, vienai bija vārds Anna, bet otrai bija vārds Penīna; un Penīnai bija bērni, bet Annai bērnu nebija. Un šis vīrs gāja ikgadus kalnup no savas dzimtās pilsētas uz Šilo, lai pielūgtu Dievu, to Kungu Cebaotu, un lai Viņam upurētu kaujamos upurus; un tur bija divi Ēļa dēli—Hofnus un Pinehass, kuri bija tā Kunga priesteri. Un tanī dienā, kad Elkana nesa kaujamo upuri, viņš iedeva savai sievai Penīnai un visiem viņas dēliem un viņas meitām devas, Bet Annai viņš deva divkāršu devu, jo viņš Annu mīlēja, bet tas Kungs bija viņas klēpi aizslēdzis. Bet viņas sāncense to daudz apbēdināja, to kaitinādama, pat novezdama līdz dusmām viņas miesas neauglības dēj, jo tas Kungs bija uz laiku aizslēdzis viņas klēpi. Un tā notika gadu no gada: tiklīdz viņa nogāja tā Kunga namā, tā šī to kaitināja, ka viņa raudāja un neēda. Tad Elkana, viņas vīrs, tai sacīja: „Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir nosku-musi? Vai es tev neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli?“ Un kad nu atkal vienreiz Šilo Anna bija ēdusi un dzērusi, viņa piecēlās un nāca tā Kunga priekšā, bet priesteris Ēlis sēdēja uz krēsla pie divi ieejas stabiem tā Kunga svētnīcas priekšā. Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti to Kungu un gauži raudāja.