1. Ķēniņu 7:1-51
1. Ķēniņu 7:1-51 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Bet Salamans pats sev namu cēla trīspadsmit gadus, tiekāms viņš savu namu pilnīgi pabeidza. Proti, viņš uzcēla Libanona ciedru namu: simts olektis bija tā garums un piecdesmit olektis bija tā platums, un tas bija trīsdesmit olektis augsts. Uz četrām ciedru stabu rindām viņš nostiprināja apcirstos ciedru baļķus pāri šiem pāļiem. Un virspusē bija ciedru koka griesti pāri šīm telpām, kas bija celtas virs pāļiem, tādu bija četrdesmit piecas: ik pa piecpadsmit katrā rindā. Un pavisam bija trīs rindas logu. Logs bija logam pretī trijām kārtām. Un visām durvīm un logiem bija četrstūra veids. Un viņš lika uzcelt arī ar stabiem greznotu dižtelpu: piecdesmit olektis bija tās garums un trīsdesmit olektis tās platums. Tās priekšā bija priekštelpa ar stabiem un kāpnes. Viņš izveidoja arī troņa telpas, kurās viņš vēlāk noturēja tiesas sēdes, un viņš izklāja šīs tiesas telpas ar ciedru koku no grīdas līdz pat griestiem. Viņa paša namam, kurā viņš dzīvoja, otrā pagalmā aiz troņa telpām, bija tāds pats izveidojums. Un tādu pašu namu ar tādu pašu stabiem greznotu dižtelpu Salamans uzcēla faraona meitai, kuru viņš bija sev ņēmis par sievu. Visi šie nami bija celti no ļoti dārgiem, pēc izmēriem apcirstiem akmeņiem, kas bija ar zāģiem apzāģēti no iekšējās un ārējās puses, no paša pamata līdz pat jumtam un no ārsienas līdz lielajam pagalmam. Un pamats bija no dārgiem akmeņiem, no lieliem akmeņiem, akmeņiem desmit olekšu un akmeņiem astoņu olekšu garumā. Un tiem pāri bija celti citi skaisti akmeņi, kas arī pēc izmēriem bija apzāģēti, un ciedru koki. Un lielais pagalms bija apjozts visapkārt ar mūri no trim četrstūraini apcirstu akmeņu kārtām, uz kurām atradās viena kārta aptēstu ciedru baļķu; tāds pats bija arī Tā Kunga nama iekšējais pagalms un nama priekštelpa. Un ķēniņš Salamans lika atnākt Hīrāmam no Tiras. Tas bija atraitnes dēls no Naftaļa cilts, bet viņa tēvs bija varkalis no Tiras. Un viņam bija dota gudrība, māka un veiklība darināt jebkuru vara lietu. Un viņš nāca pie ķēniņa Salamana un veica visus viņa darbus. Un viņš taisīja divus vara stabus: katrs bija astoņpadsmit olektis augsts, un katram bija divpadsmit olektis visapkārt; tāds pats bija arī otrs vara stabs. Viņš arī izlēja no vara divus stabu vainagus, uzliekamus stabu augšgalā, katra vainaga augstums bija piecas olektis. Vainagus rotāja īpaši pinumi - režģos sasaistītas važiņas un vītnītes, septiņas katrā pinumā. Tā viņš taisīja stabus un divas rindas granātābolu pinumam visapkārt, lai nosegtu stabu vainagus; tā viņš taisīja arī otram vainagam. Bet paši vainagi uz abiem stabiem tai namā bija veidoti kā lilijas, katra četras olektis augsta. Un vainagi bija uz abiem stabiem; un augšā pār to apaļumu virs pinumiem visapkārt bija divi simti granātābolu; tāpat arī pie otra vainaga. Un viņš uzcēla šos stabus pie svētnīcas priekštelpām. Un viņš uzcēla stabu labajā pusē un nosauca to vārdā Jahīns. Un tad tas uzcēla stabu kreisajā pusē un nosauca to vārdā Boāss. Bet stabu galiem pāri bija likts liliju rotājums. Un tad darbs gar stabiem bija pabeigts. Tad viņš vēl taisīja no vara lietu jūru. Desmit olektis bija no tās vienas malas līdz otrai; tā bija apaļa un piecas olektis augsta, bet apkārtmērs tai bija trīsdesmit olektis. Gar šīs jūras apakšējo malu atradās meža gurķiem līdzīgi veidojumi, pa desmit uz vienu olekti. Tie aptvēra jūru visapkārt divi rindām un bija izlieti vienā lējumā. Un jūra balstījās uz divpadsmit vēršiem: trīs no tiem bija ar skatu uz ziemeļiem, trīs uz rietumiem, trīs uz dienvidiem un trīs uz austrumiem. Bet pati jūra bija virsū uz tiem. Un viņu pakaļpuses bija vērstas uz iekšu. Tās biezums bija plaukstas platumā, bet tās mala bija izveidota kā kausa mala, līdzīga lilijas ziedam. Tajā sagāja divi tūkstoši batu. Viņš veidoja arī desmit katlturus no vara: četras olektis bija ikkatra garums, četras olektis bija tā platums un trīs olektis bija tā augstums. Un šie katlturi bija tā ierīkoti: tiem bija apmales, un starp apmalēm bija ielaidumi. Un uz šiem ielaidumiem, kas bija starp apmalēm, bija lauvas, vērši un ķerubi, tāpat arī uz apmalēm; virs un zem lauvām un vēršiem karājās vītņu rotājumi. Un ikvienam katlturim bija četri vara riteņi ar vara asīm un četri stūru atbalsti. Šie stūru atbalsti zem katla bija cits citam iepretī ar izcirstiem vītņu rotājumiem. Bet atvērums katlam katltura vidū bija vienu olekti augsts. Tā vāks bija apaļš, pusotras olektis plats. Arī uz vāka vēl bija izgriezumi, un tā apmales bija četršķautņainas, ne apaļas. Apakšā zem apmalēm bija četri riteņi, riteņu asis bija pie katlturiem. Katra riteņa augstums bija pusotras olektis. Šie riteņi bija taisīti tāpat kā braucamiem ratiem. Tiem bija savas asis, savi loki, savi spieķi un savas rumbas. Tie visi bija lieti. Un četri stūru atbalsti bija pie četriem stūriem: šie atbalsti bija ar katlturiem no viena gabala. Katram katlturim vēl bija uzlikts pusolekti augsts krēsls, visapkārt apaļš, un šim krēslam vēl bija turamie no tā paša lējuma. Un viņš lika izgrebt uz turamo sāniem un uz apmales ķerubus, lauvas un palmas, cik vietas bija, un visapkārt vītnes. Un tāpat viņš darīja ar visiem desmit katlturiem, tie visi bija vienāda lējuma, vienāda mēra, un tie visi bija vienāda izskata. Un viņš izgatavoja arī desmit katlus no vara, katrā sagāja četrdesmit bati. Katrs katls bija četras olektis garš. Uz ikviena katltura novietoja pa katlam, pavisam to bija desmit. Un viņš novietoja piecus no katlturiem nama labajā spārnā, bet piecus katlturus nama kreisajā spārnā. Bet vara jūru viņš novietoja nama labā spārna dienvidaustrumu stūrī. Hīrāms darināja vēl katlus, lāpstas, slakāmos kausus, un tā viņš pabeidza visus darbus, kurus tas darīja ķēniņam Salamanam pie Tā Kunga nama celšanas, proti: divi stabus un stabu vainagus, kas bija uzlikti diviem stabu galiem virsū, tāpat tos divi pinumus, kādi bija izveidoti, lai pārklātu stabu vainagus; un vēl: četri simti granātābolu pie tiem divi pinumiem; divas rindas granātābolu pie ikviena pinuma, lai ar tiem pārsegtu stabu vainagus; desmit katlturus, kā arī desmit katlus uz katlturiem; vara jūru un divpadsmit vēršus zem šīs jūras; tāpat arī podus, lāpstas un slakāmos kausus, un visus rīkus, kādus Hīrāms bija taisījis ķēniņam Salamanam Tā Kunga namam. Tie bija no spodrināta vara. Jordānas līdzenumā ķēniņš lēja tos, cietā zemē starp Sukotu un Cartanu. Un Salamans atstāja visus šos rīkus nesvērtus, jo to skaits bija ļoti liels; vara svars nekļuva zināms. Tā Salamans taisīja visas lietas, kas bija Tā Kunga namā, gan altāri no zelta, gan galdu no zelta, uz kura bija uzliktas maizes; un arī lukturus - piecus lukturus labajā pusē un piecus kreisajā pusē - vissvētākās vietas priekšā no tīra zelta; tāpat puķes, eļļas lukturīšus un dakts dzirkles no zelta; un bļodas un dakts nažus, slakāmos kausus, kvēpināmās pannas un ogļu traukus no tīra zelta. Arī durvju apkalumi iekšpusē iekšējās svētnīcas durvīm un visa nama durvīm bija no zelta. Tā tika pabeigts viss darbs, ko ķēniņš Salamans veica pie Tā Kunga nama. Un ķēniņš Salamans ienesa sava tēva Dāvida veltītās lietas - gan sudrabu, gan zeltu, gan tos rīkus, un viņš tās novietoja Tā Kunga nama dārgumu krātuvēs.
1. Ķēniņu 7:1-51 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Bet Salamans pats sev namu cēla trīspadsmit gadus, tiekams viņš savu pili galīgi pabeidza. Proti viņš uzcēla Libanona meža māju: simts olektis bija tās garums un piecdesmit olektis bija tās platums. Un tā bija trīsdesmit olektis augsta. Uz četrām rindām ciedru stabu viņš nostip-rināja apcirstos ciedru baļķus pāri šiem pāļiem. Un virspusē bija ciedru koka griesti pāri šīm istabu telpām, kas bija virs pāļiem celtas, tādu bija četrdesmit piecas: ik pa piecpadsmit katrā rindā. Un pavisam bija trīs rindas logu. Logs bija logam pretī trijām kārtām. Un visām durvīm un logiem bija četrstūru veids. Un viņš lika uzcelt arī ar stabiem greznotu dižtelpu: piecdesmit olektis bija tās garums un trīsdesmit olektis tās platums. Tās priekšā bija pajume ar stabiem un kāpnes. Viņš izveidoja arī troņa telpas, kurās viņš vēlāk noturēja tiesas sēdes, un viņš izklāja šīs tiesas telpas ar ciedru koku no grīdas līdz pat griestiem. Viņa paša namam, kurā viņš pats dzīvoja, —otrā pagalmā aiz troņa telpām, bija tāds pats izveidojums. Un tādu pasu namu ar tādu pašu stabiem greznotu dižtelpu Salamans uzcēla faraona meitai, kuru viņš bija sev ņēmis par sievu. Visi šie nami bija celti no ļoti dārgiem, pēc izmēriem apcirstiem akmeņiem, kas bija ar zāģiem apzāģēti no iekšējās un ārējās puses, no paša pamata līdz pat jumtam un no ārsienas līdz lielajam pagalmam. Un pamats bija no vareniem akmeņiem, ļoti lieliem akmeņiem, akmeņiem desmit olekšu garumā, un arī no akmeņiem, kurn izmēri bija astoņas olektis. Un tiem pāri bija celti citi skaisti akmeņi, kas arī pēc izmēriem bija apzāģēti, un ciedru koki. Un lielais pagalms bija apjozts visapkārt ar mūri no trim kārtām četrstūrainu apcirstu akmeņu, uz kurām atradās viena kārta aptēstu ciedru baļķu. Bet tā Kunga nama iekšējais pagalms un ailes pie nama bija tāda pat veida. Un ķēniņš Salamans lika atnākt Hīrāmam no Tiras. Tas bija atraitnes dēls no Naftaļa cilts, bet viņa tēvs bija varkalis no Tiras. Un viņš bija piedzīvojis gud-rībā, izveicībā un ari mākās, tā ka viņš tika galā ar visādiem uzdevumiem vara metalldarbos. Un viņš nāca pie ķēniņa Salamana un veica visus viņa no vara darināmos vēlējumos. Viņš tad izveidoja divus vara stabus; viens bija astoņpadsmit olektis augsts, un divpadsmit olektis gara mēraukla to aptvēra tieši visapkārt; tā lējuma biezums bija četri pirksti; savā iekšienē tas bija tukšs; tāds pats bija arī otrs vara stabs. Viņš ari izlēja no vara divas šo stabu galvas, kas bija uzliekamas stabiem virsū to augšējos galos; piecas olektis bija katras galvas augstums. Šīs galvas rotāja īpaši pinumi: režģos sasaistītas važiņas un vītnītes, septiņas katrā pinumā. Tad viņš izdarināja no vara granātābolus un piestiprināja tos divās rindās ikkatram pinumam apkārt katrai galvai. Bet pašas šo stabu galvas, aiļu priekšā, bija veidotas kā lilijas, katra četras olektis augsta. Katrai galvai gar to vaigiem virs pinumiem rindās visapkārt bija novietoti pa divi simti granātābolu. Un viņš uzslēja šos stabus pie svētnīcas ailēm. Un viņš uzcēla stabu labajā pusē un nosauca tā vārdu Jachins. Un tad tas uzslēja stabu kreisajā pusē un nosauca tā vārdu Boass. Bet stabu galiem pāri bija likts liliju izrotājums. Un tad darbs gar stabiem bija pabeigts. Tad viņš vēl izveidoja no vata lieto jūru. Desmit olektis bija no tās vienas līdz otrai malai; tā bija ieapaļa un piecas olektis augsta, bet apkārtmērs tai bija trīsdesmit olekšu. Gar šīs jūras apakšējo malu atradās izciļņi meža gurķu veidā pa desmit uz vienu olekti. Tie aptvēra jūru visapkārt divi rindām un bija izlieti vienā lējumā. Jūra pati atbalstījās uz divpadsmit vēršiem: trīs bija pagriezušies uz ziemeļiem, trīs bija ar skatu pret rietumiem, trīs bija pavērsušies pret dienvidiem, un trīs raudzījās uz austrumiem. Bet pati jūra turējās virs tiem. Un to pakaļpuses bija vērstas uz iekšu. Tās biezums bija plaukstas platumā, bet tās mala bija izveidota kā kausa mala, kā ziedoša lilija. Tā ietvēra divi tūkstoš batus. Viņš veidoja arī desmit katltujrus no vara: ikviens bija četras olektis garš, un četras olektis bija tā platums. Un tas bija trīs olektis augsts. Un šie katlturi bija tā ierīkoti: tiem bija līstes, un šo līstu starpā bija ielaidumi. Un uz šiem ielaidumiem, kādi bija starp līstēm, bija lauvas, vērši un ķerubi, tāpat arī uz līstēm; virs un zem lauvām un vēršiem karājās vītņu izrotājumi. Un ikvienam katlturim bija četri riteņi no vara arī vara asīm un četri stūru atbalsti. Šie stūru atbalsti zem katla bija cits citam iepretī ar izcirstiem vītņu izrotājumiem. Bet katla kakls katltupa vidū bija vienu olekti augsts. Tā vāks bija apaļš, pusotras olektis plats. Arī uz šā vāka vēl bija izgriezumi, un tā līstes bija četršķautnainas, ne apaļas. Bet četri riteņi bija novietoti pašā apakšā zem līstēm, riteņu piestiprinājumi savukārt bija pie katlturiem. Katra riteņa augstums bija pusotras olektis. Šo riteņu izveidojums bija tāds pats kā braucamiem ratiem. Tiem bija savas asis, savi loki, savi spieķi un savas rumbas. Tie visi bija lieti. Un četri stūŗu atbalsti bija pie četriem stūriem: šie atbalsti bija ar katlturiem no viena gabala. Katram katlturim bija vēl uzlikts pusolekti augsts krēsls, visapkārt apaļš, un šim krēslam bija vēl augšmala no tā paša lējuma. Un viņš lika izgrebt uz malas plāksnēm un uz līstēm ķerubus, lauvas un mākslīgas palmas, cik atlika vietas, un visapkārt vītnes. Un tāpat viņš darīja ar visiem desmit katlturiem, tie visi bija viena lējuma, vienāda apjoma, un tiem visiem bija vienāds veidojums. Un viņš izgatavoja arī desmit katlus no vara, kuros ietilpa četrdesmit bati. Katrs katls bija četras olektis garš. Uz ikviena no desmit katlturiem novie-toja pa katlam. Un viņš novietoja piecus no katlturiem nama labajā spārnā, bet piecus katlturas nama kreisajā spārnā. Bet vara jūra viņš novietoja nama labā spārna dienvidaustrumu stūrī. Hīrāms darināja vēl katlus, lāpstas, slakāmās bļodas, un līdz ar to viņš nobeidza visus tos uzdotos darbus, kādus tas veica ķēniņam Salamanam tā Kunga nama iekārtojumam, Proti: divi stabus un stabu galvas, kas bija uzliktas diviem stabu galiem virsū, tāpat tos divi pinumus, kādi bija izveidoti, lai pārklātu stabu galvas; Un tad: četri simti granātābolu pie tiem divi pinumiem; divas rindas granātābolu pie ikviena pinuma, lai ar tiem pārsegtu stabu galvas; Desmit katlturus, kā ari desmit katlus virs katlturiem; Vara jūra un divpadsmit vēršus zem šīs jūras; Tāpat arī: vārāmos podus, lāpstas un slakāmās bļodas un telts priekšmetus, kādus Hīrāms vēl bija darinājis ķēniņam Salamanam tā Kunga nama iekārtojumam. Tie bija no spodrināta vara. Ķēniņš tos izlēja mālainā zemē starp Sukotu un Cartanu. Un Salamans atstāja visus šos priekšmetus nesvērtus, jo to skaits bija pārmērīgi liels, kādēļ vara svars nekļuva zināms. Tā Salamans lika izveidot visus piederumus, kādi bija tā Kunga namā, ir zelta altāri, ir galdu no zelta, uz kujra bija uzliktas maizes; Un ari luktupispiecus labajā pusē un piecus lukturus kreisajā pusē—vissvētākās vietas priekšā no tīra zelta; tāpat puķes, eļļas lampas, kā ari sveču dzirkles no zelta; Un mazgājamās tvertnes un nažus gaismojamo ierīču tīrīšanai, slakāmos kausus, pannas un ogļu traukus no tīra zelta. Arī durvju apkalumi no iekšējās puses un tāpat pie svētnīcas durvīm bija no zelta. Tā laimīgi tika nobeigti visi tie darbi, kādus ķēniņš Salamans veica tā Kunga namā. Un ķēniņš Salamans ienesa sava tēva Dāvida svētās lietas: ir sudrabu, ir zeltu, ir priekšmetus, un viņš tos novietoja tā Kunga nama mantu glabātavā.
1. Ķēniņu 7:1-51 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Bet pie sava nama Salamans strādāja trīspadsmit gadus, kamēr visu namu pabeidza. Un viņš taisīja namu no Libānus kokiem, simts olektis garumā un piecdesmit olektis platumā un trīsdesmit olektis augstumā, uz četrām ciedru stabu rindām, un uz stabiem bija ciedru sijas. Un ciedru griesti bija virsū uz tām istabām, kas uz stabiem; šo bija četrdesmit pieci pa piecpadsmit ikkatrā rindā. Un trīs griesti bija, tā ka logs logam stāvēja pretī trīs kārtās. Un visas durvis un logi bija četrkantīgi no baļķiem, un logs logam bija pretī trijās kārtās. Viņš arī taisīja namu uz stabiem, piecdesmit olektis garumā un trīsdesmit olektis platumā, un vēl vienu namu šim priekšā, un tiem priekšā stabus un slieksni. Viņš arī taisīja namu goda krēslam, kur tiesu turēja, soģa namu, un to apsita ar ciedru galdiem no grīdas līdz griestiem. Un viņa paša nams, kur viņš dzīvoja, otrā pagalmā aiz šī nama, tāpat bija taisīts. Un Faraona meitai, ko Salamans bija apņēmis, viņš taisīja namu, kā šo namu. Viss tas bija no dārgiem, pēc mēra cirstiem un ar zāģiem zāģētiem akmeņiem iekšpusē un ārpusē no pamata līdz jumtam un ārpusē līdz tam lielam pagalmam. Un tie pamata akmeņi bija arī lieli dārgi akmeņi no desmit olektīm un akmeņi no astoņām olektīm. Un uz tiem bija dārgi, pēc mēra izcirsti akmeņi un ciedru koki. Bet tam lielam pagalmam bija visapkārt trīs rindas cirstu akmeņu un viena rinda ciedru baļķu; tāpat bija arī Tā Kunga nama iekšējais pagalms un nama priekšnams. Un ķēniņš Salamans sūtīja un lika atvest Hiramu no Tirus. Tas bija atraitnes dēls no Naftalis cilts, un viņa tēvs bija bijis vīrs no Tirus, vara kalējs. Tas bija pilns gudrības un saprašanas un zināšanas, visādu vara darbu darīt. Šis nāca pie ķēniņa Salamana un strādāja visus viņa darbus. Un viņš taisīja divus vara stabus; katrs stabs bija astoņpadsmit olektis augsts un divpadsmit olektis bija mērs ap katru stabu. Viņš taisīja arī divus kroņus no vara izlietus, liekamus uz stabu virsgaliem, piecas olektis bija katra kroņa augstums. Un kroņi uz stabiem bija aptīti kā ar tīkliem un apvīti kā ar ķēdēm, septiņas bija vienam kronim un septiņas otram. Tā viņš taisīja stabus un divās rindas granātābolu ap to tīkla darbu, apsegt kroņus, kas bija augšā; tā viņš taisīja arī otram kronim. Un kroņi uz diviem stabiem bija kā lilijas taisīti namā, četras olektis (augstumā). Un tie kroņi bija uz tiem diviem stabiem un augšā pār to apaļumu bija divsimt granātābolu visapkārt rindās aiz tā tīkla darba; tāpat arī pie tā otra kroņa. Un viņš uzcēla tos stabus Dieva nama pagalmā, un to stabu, ko viņš pa labo roku bija uzcēlis, viņš nosauca: Jahin, un to stabu, ko viņš pa kreiso roku bija uzcēlis, viņš nosauca: Boas. Un augšā uz stabiem bija liliju darbs. Tā stabu darbs tapa pabeigts. Un viņš taisīja arī vara lietu ūdens trauku, desmit olektis bija no viņa vienas malas līdz otrai malai, visapkārt apaļu, un piecas olektis bija viņa augstums, un mērs visapkārt bija trīsdesmit olektis. Un apakšā pie viņa malas bija pogas visapkārt, desmit uz ikvienu olekti, un ap trauku bija divas rindas no tādām pogām, vienā lējienā lietas. Un tas stāvēja uz divpadsmit vēršiem; no tiem trīs griezās pret ziemeļa pusi un trīs griezās pret vakara pusi un trīs pret dienvidu pusi un trīs pret rīta pusi un vara trauks bija virsū uz tiem, un visas viņu aizmugures bija iekšpusē. Un viņa biezums bija plaukstas platumā, un viņa mala bija kā kāda biķera mala, kā lilijas zieds; divi tūkstoši batu mēri tanī sagāja. Viņš taisīja arī desmit vara krēslus, četras olektis bija krēsla garums un četras olektis viņa platums un trīs olektis viņa augstums. Un tie krēsli tā bija taisīti: tiem bija sāngaldi starp līstēm. Un uz sāngaldiem starp līstēm bija lauvas, vērši un ķerubi, un uz līstēm virs un apakš lauvām un vēršiem bija vēl kroņi, kas karājās. Un ikkatram krēslam bija četri vara riteņi ar vara asīm. Un viņu četriem stūriem bija turamie, apakš tā katla bija šie vara turamie kroņiem pretī. Un augšā kroņa iekšpusē tam bija olekts liels caurums un tam apkārt bija taisīta apaļa mala no pusotrām olektīm, un caurumā bija izrakstītas bildes, un krēslu sānu galdi bija četrkantīgi un ne apaļi. Un četri riteņi bija sānu galdiem apakšā, un riteņu asis bija pie krēsliem, un ikkatrs ritenis bija pusotras olekts augsts. Un riteņi bija taisīti tāpat kā ratu riteņi; viņu asis un viņu rumbas un viņu spieķi un viņu loki bija visi lieti. Un četri turamie bija uz ikviena krēsla četriem stūriem uz augšu no krēsla. Un augšā uz krēsla bija apaļa mala visapkārt pusolekts augstumā, un augšā uz krēsla bija viņa turamie un viņa sāngaldi pie viņa. Un uz viņa turamo sāniem un uz viņa sāngaldiem viņš izgrieza ķerubus, lauvas un palmu kokus, kā ikkatram vietas bija, un kroņi bija visapkārt. Tā viņš taisīja desmit krēslus, visi bija vienādi lieti, pēc viena mēra, pēc viena izskata. Viņš taisīja arī desmit vara katlus, ikkatrā katlā sagāja četrdesmit bati, ikkatrs katls bija četras olektis plats, uz ikviena krēsla no desmit krēsliem bija viens katls. Un viņš lika piecus no krēsliem nama labajā pusē, un piecus viņš lika kreisajā nama pusē, bet vara trauku viņš lika labajā nama pusē, uz to pusi starp rītiem un dienasvidu. Hirams taisīja arī podus, lāpstas un bļodas, un Hirams pabeidza visu darbu, ko viņš ķēniņam Salamanam darīja Tā Kunga namam: (Proti) divus stabus un apaļus kroņus uz diviem stabiem, un divus pinumus, kas apsedza divus apaļos kroņus stabu virsgalos, Un četrsimt granātābolus pie diviem pinumiem, divas rindas granātābolu pie ikkatra pinuma, kas apsedza divus apaļos kroņus uz stabiem, Un desmit krēslus un desmit katlus krēsliem virsū, Un vienu vara trauku un divpadsmit vēršus apakš vara trauka, Un podus un lāpstas un bļodas. Un visi rīki, ko Hirams ķēniņam Salamanam taisīja Dieva namam, bija no spoža vara. Jordānes klajumā ķēniņš tos lika liet cietā zemē starp Sukotu un Cartanu. Un Salamans pameta nesvērtus visus šos rīkus tā gauži lielā svara dēļ; vara svars palika nezināms. Salamans taisīja arī visus rīkus Tā Kunga namam, zelta altāri un zelta galdu priekšā liekamām maizēm, Un lukturus, piecus pa labo roku un piecus pa kreiso roku, vissvētākās vietas priekšā, no tīra zelta ar zelta puķēm un eļļas lukturīšiem un zelta dakts šķērēm. Un kausus, nažus un bļodas un karotes un kvēpināšanas traukus no tīra zelta; arī durvju eņģes nama iekšpusē vissvētākā vietā un pie Dieva nama durvīm bija no zelta. Tā viss darbs tapa pabeigts, ko ķēniņš Salamans pie Tā Kunga nama darīja. Un Salamans tur ienesa sava tēva Dāvida Dievam svētītās dāvanas, sudrabu un zeltu un rīkus, un tos nolika pie Tā Kunga nama mantām.