4. Mozus 7:1-29

Un notika tanī dienā, kad Mozus bija beidzis celt svēto mājokli, bija to svaidījis un iesvētījis ar visiem tā piederumiem, arī altāri un visus tā rīkus svaidījis un iesvētījis, tad Israēla vadoņi, savu tēvu namu galvenie, pirmie tuvojās ar saviem upuriem; šie bija augstākie savu cilšu vadoņi, tie, kas bija pār saskaitītiem vīriem. Un viņi pienesa savus upurus Tā Kunga priekšā: sešus apklātus ratus un divpadsmit vēršus, vienējus ratus ik no diviem vadoņiem un pa vienam vērsim ik no viena; un tos viņi atveda pie mājokļa. Un Tas Kungs runāja uz Mozu: "Ņem tos no viņiem, un lai tie noder Saiešanas telts apkopšanas darbiem, un dod tos levītiem, ikvienam pēc viņa pienākumiem." Tā Mozus ņēma ratus un vēršus un nodeva tos levītiem. Divējus ratus un četrus vēršus viņš nodeva Geršona dēliem viņu kalpošanas darbiem. Un četrējus ratus un astoņus vēršus viņš nodeva Merārija dēliem viņu kalpošanas darbiem Itamāra, priestera Ārona dēla, uzraudzībā. Bet Kehata dēliem viņš nedeva neko, jo tie kalpoja svētnīcā, un tās piederumi viņiem bija jānes uz pleciem. Un vadoņi upurēja iesvētīšanas upurus uz altāra tanī dienā, kad tas tika svaidīts, un vadoņi pienesa savus upurus altāra priekšā. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Vienā dienā savus upurus altāra iesvētei būs pienest tikai vienam vadonim." Un tā, lūk, pirmajā dienā savu upuri pienesa Nahšons, Aminādaba dēls, no Jūdas cilts. Un viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļus smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļu svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri, zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm, jauns vērsis, auns, viens gadu vecs jērs dedzināmam upurim, viens āzis grēku upurim, bet kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Šis bija Nahšona, Aminādaba dēla, upuris. Otrajā dienā upurēja Netaneēls, Zuāra dēls, Isašara vadonis. Un viņš pienesa savu upuri: sudraba bļodu, simts trīsdesmit seķeļu smagu, sudraba slakāmo kausu, septiņdesmit seķeļu smagu, abus pēc svētnīcas seķeļu svara un pilnus ar smalkiem kviešu miltiem, sajauktiem ar eļļu, par ēdamo upuri, zelta kausu, desmit seķeļu smagu, pilnu kvēpināmām zālēm, jaunu vērsi, aunu un gadu vecu jēru dedzināmam upurim, āzi grēku upurim, bet par kaujamo pateicības upuri: divus vēršus, piecus aunus, piecus āžus un piecus gadu vecus jērus. Tas bija Netaneēla, Zuāra dēla, upuris. Trešajā dienā upurēja Zebulona cilts vadonis Ēliābs, Helona dēls. Viņa upuris bija: sudraba bļoda, simts trīsdesmit seķeļu smaga, sudraba slakāmais kauss, septiņdesmit seķeļu smags, abi pēc svētnīcas seķeļa svara, un abi pilni ar smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, par ēdamo upuri, zelta kauss, desmit seķeļu smags, pilns ar kvēpināmām zālēm, jauns vērsis, auns un gadu vecs jērs dedzināmam upurim, āzis grēku upurim, bet kaujamam pateicības upurim: divi vērši, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri. Tas bija Ēliāba, Helona dēla, upuris.