Nehemijas 4:1-9

Kad nu Sanbalats dzirdēja, ka mēs mūri uzceļam, tad viņš apskaitās un palika varen dusmīgs un apsmēja Jūdus. Un tas sacīja savu brāļu un Samarijas karaspēka priekšā: ko tie nespēcīgie Jūdi dara? Vai tiem būs dot tādu vaļu? Vai tie upurēs? Vai viņi vienā dienā to pabeigs? Vai viņi sadedzinātos akmeņus no pelnu čupām darīs dzīvus? Un amonietis Tobija stāvēja viņam blakām un sacīja: lai tik taisa! Kad tur lapsa uzlēks, tad tā viņu akmeņu mūri nogāzīs! Klausi, ak mūsu Dievs, kā mēs esam nievāti, un atgriez viņu nievāšanu uz viņu galvu un nodod tos par apsmieklu cietuma zemē, Un neapklāj viņu noziegumu, un viņu grēki lai netop izdzēsti Tavā priekšā, jo tie (Tevi) kaitinājuši to strādnieku priekšā. Bet mēs cēlām mūri un mūris tapa uzcelts līdz pusei, tad ļaudis jo priecīgi sāka strādāt. Kad nu Sanbalats un Tobija un Arābi un Amonieši un Ašdodieši dzirdēja, ka Jeruzālemes mūri gana augsti tiek atjaunoti, ka spraugas jau sāk aizpildīt, tad tie ļoti apskaitās. Un tie sametās visi uz vienu roku, nākt un karot pret Jeruzālemi un viņu postīt. Bet mēs pielūdzām savu Dievu un likām sardzi viņu dēļ dienām naktīm viņiem pretī.