Mateja ev. 25:14-27

Jo tā kā viens cilvēks citur aiziedams aicināja savus kalpus un tiem iedeva savu mantu, Un vienam deva piecus talentus un otram divus un trešam vienu, ikkatram pēc viņa spēka, un tūdaļ aizgāja projām. Tad tas nogāja, kas piecus talentus bija dabūjis, un pelnījās ar tiem un sapelnīja citus piecus talentus. Tā arī, kas divus dabūjis, arī tas sapelnīja divus citus. Bet tas, kas vienu bija dabūjis, nogāja un to ieraka zemē un paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs nāca un ar tiem izlīdzinājās. Un tas, kas bija dabūjis piecus talentus, nāca un atnesa vēl citus piecus talentus un sacīja: kungs, tu man piecus talentus esi iedevis; redzi, es pāri par tiem esmu sapelnījis vēl citus piecus talentus. Un viņa kungs uz to sacīja: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps! Pie mazuma tu esi bijis uzticīgs, es tevi iecelšu pār daudzumu; ieej sava kunga priekā. Un tas arīdzan, kas bija dabūjis divus talentus, atnācis sacīja: kungs, tu man divus talentus esi iedevis; redzi, es pāri par tiem esmu sapelnījis vēl divus. Viņa kungs uz to sacīja: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps! Tu pie mazuma esi bijis uzticīgs, es tevi iecelšu pār daudzumu; ieej sava kunga priekā. Tad arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, piegājis sacīja: kungs, es zināju tevi bargu cilvēku esam, ka tu pļauj, kur tu neesi sējis, un krāj, kur tu neesi kaisījis. Un bīdamies es nogāju un apslēpu tavu podu zemē; redzi še ir, kas tev pieder. Bet viņa kungs atbildēja un uz viņu sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps! Ja tu zināji, ka es pļauju, kur es neesmu sējis, un krāju, kur es neesmu kaisījis: Tad tev vajadzēja dot manu naudu mijējiem, un pārnācis es būtu atdabūjis ar augļiem, kas man pieder.