Lūkas ev. 1:57-64

Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu. Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu. Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca (par) Zahariju. Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.” Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.” Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc. Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās. Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.