PĀVILA VĒSTULE FILIPIEŠIEM 4:1-13

Nu tad, mani mīļie brāļi, pēc kupem es loti ilgojos, mans prieks un vainags, pastāviet iekš tā Kunga, jūs mīļie. Euodiju es skubinu un Sintichu es skubinu būt vienprātīgām iekš tā Kunga. Jā, ari tevi, mans īstais likteņa biedri, lūdzu, palīdzi viņām, kas evaņģēlija labā cīnījušās kopā ar mani, Klēmentu un maniem pārējiem darba biedriem, kūpi vārdi ir dzīvības grāmatā. — Priecājieties iekš tā Kunga vienmēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties! Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem; tas Kungs ir tuvu. Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par Visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jusu domas Kristū Jēzū. — Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet! Un ko jūs esat mācījušies un saņēmuši, un dzirdējuši, un redzējuši pie manis, to darait. Un miera Dievs būs ar jums. Bet es loti priecājos iekš tā Kunga par to, ka jūs jau atkal esat atplaukuši gādībā par mani; jūs gādājāt ari agrāk, liet jums trūka izdevības. Es to nesaku trūkuma dēļ, jo esmu mācījies būt pieticīgs ar to, kas man ir. Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; esmu ieskatījies visādos likteņos, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.