LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 1:57-64

Kad Elizabetei laiks pienāca dzemdēt, viņa dzemdēja dēlu. Un viņas kaimiņi un radi dzirdējuši, ka tas Kungs lielu žēlastību tai bija parādījis, priecājās līdz ar viņu. Astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un gribēja to saukt tēva vārdā par Cachariju. Bet viņa māte atbildēja un sacīja: „Nē, to būs saukt Jāni.“ Tad tie viņai sacīja: „Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.“ Un tie prasīja ar zīmēm no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauktu. Tas galdiņu prasījis, rakstīja: „Viņa vārds ir Jānis.“ Par to visi brīnījās. Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle atraisījās, un tas runāja, Dievu slavēdams.