Tādēļ sludini par Israēla zemi un saki kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: Tā saka Dievs tas Kungs: Tiešām, Es pašlaik runāju savā karstumā un bardzībā, tāpēc ka jums bija jāpanes pagānu apsmiekls.
Tāpēc tā saka Dievs tas Kungs: Es paceļu savu roku zvērestam, ka pagānu tautām, kas jums visapkārt dzīvo, jācieš par saviem pazemojumiem un nopaļājumiem, ko tās teikušas par jums, pašām.
Bet jūs, Israēla kalni, atkal zaļosit jaunās atvasēs un to zaros nesīsit augļus manai Israēla tautai, jo tā drīzumā pārnāks.
Jo ziniet, Es nākšu atkal pie jums un gādāšu par jums, jūs būsit atkal apkopti, apsēti un apstādīti.
Es vairošu jūsu novados cilvēkus, visu Israēla namu, pilsētas atkal atgūs savus iedzīvotājus, un sagrautās vietas pacelsies no jauna.
Es vairošu jūsu nogāzēs cilvēkus un lopus, tie vairosies un vaislosies; Es likšu jums būt tā apdzīvotiem kā vecos laikos, Es jums darīšu vairāk laba nekā agrāk, lai jūs atzīstat, ka Es esmu tas Kungs.
Es likšu pa jums atkal staigāt ļaudīm, savai Israēla tautai, un tie saņems tevi, tu kalnu zeme, par īpašumu, tu tiem piederēsi un tiem nelaupīsi vairs bērnus.
Tā saka Dievs tas Kungs par šo zemi: Tāpēc, ka tev pārmet, tu esot bijusi cilvēku ēdēja un savas tautas bērnu laupītāja,
Tad tu turpmāk neēdīsi vairs cilvēkus un nelaupīsi bērnus savai tautai,“ —tā saka Dievs tas Kungs.
„Es nelikšu tev vairs dzirdēt pagānu tautu nievājumus, tu nesajutīsi vairs pagānu tautu apsmieklu un nelau-pīsi bērnus savai tautai,“ saka Dievs tas Kungs.