Luka 11
11
Ko te Akoakoga a Iehu e Uiga ki te Tatalo
(Mat 6.9-13; 7.7-11)
1I tētahi aho, ko Iehu nae tatalo i he mea. I te umaga o tana tatalo, oi na lea vē atu ai kia te ia tētahi ona hoko, “Te Aliki, fakaako mai kō kimātou i te tatalo, e vē ona fakaako e Ioane nā hoko o ia.”
2Oi na vāgana atu ai ia Iehu kia te kilātou, “Kāfai koutou e tatalo, lea vēnei;
‘Te Tamana,#11.2 Ko iētahi tuhituhiga tuai e leamai To mātou Tamana i te lagi
ke paia tō igoa.
Ke pa mai tō Mālō.
3Fōki mai i nā aho takitahi,
nā meakai e ola ai kimātou.#11.3 nā meakai e ola ai kimātou pe nā meakai mo tētahi aho ka hohoko mai
4Fakamāgalo a mātou agahala,
e vē oi fakamāgalo e kimātou nā tino uma
e faikino mai kia te kimātou;
ma nahe takitakia kimātou ki nā fakaohōhoga.’ ”
5Oi na lea atu ai ia Iehu ki nā hoko o ia, “Ko ai o koutou e iei hana uō ma e fano ki ei i te tuluāpō, ma lea vē atu ki ei, ‘Te uō, kaumai kō ni aku falaoa e tolu. 6He uō e āku na afe mai ki toku fale i hana faigāmalaga, kae e hēai lele he meakai mā aku ke tali ai;’ 7ma ka tali vē mai i loto o tona fale, ‘Nahe kē fakalavelave mai kia te au! Ko te faitotoka kua loka, ma ko kimātou ma taku fānau kua momoe. E hē kō mafaia oi toe tū ki luga ke fōki atu he mea.’ 8E lea atu au kia te koutou, e tuha lava pe kāfai ka hē tū ki luga te tino oi fōki he mea ona ko he uō e a ia, kae ona ko te gogō fakatauānau mai ka tū ai lava ki luga oi fōki ho he mea lava e fofou mai ki ei tana uō.
9“Ma ko te mea ia e lea atu ai au kia te koutou: Gogō atu, oi fōki mai ai kia te koutou; hakili atu, oi maua ai e koutou; tukituki atu, oi tatala mai ai te faitotoka kia te koutou. 10Auā ko nā tino uma e gogō atu, ka fōki mai ki ei; ko nā tino e hakili atu, ka maua e kilātou, ma ko nā tino e tukituki atu, ka tatala mai ki ei te faitotoka. 11Ko ai he tino o koutou e ia fōkia ki tona ataliki he gata, kāfai e lea atu ki he ika? 12Pe fōki ki ei he akalava, kāfai e lea atu ki he fuāmoa? 13Kāfai la koutou, e ui lava e kino kae e koutou iloa oi fōki nā mea lelei mo nā fānau a koutou, ka hē hili atu nei la te lahi o nā taimi ka uga ifo ai te Agaga Paia e te Tamana i te lagi, ki nā tino e gogō atu kia te ia!”
Ko Iehu ma Pelehepulo
(Mat 12.22-30; Mlk 3.20-27)
14I tētahi aho, na tuli ai ki fafo e Iehu he tēmoni nae hē mafai ke tautala; ma i te fanoga o te tēmoni ki fafo, na kāmata ai oi tautala te tamāloa. Na ofo lele te kaifenua, 15kae ko iētahi tino kua lea vē, “Ko Pelehepulo, te takitaki o tēmoni, te fōkia kia te ia te pule ke tuli ai ki fafo nā tēmoni.” #Mat 9.34; 10.25
16Ko iētahi tino, nae fofou ke kilātou tofotofoa ia Iehu, oi na lea ai ki ei ke fai he fakailoga ofōfogia, ke iloa ai pe kua ia te ia moni te pule mai te Atua. #Mat 12.38; 16.1; Mlk 8.11 17Kae kua iloa e Iehu nā mea i o lātou māfaufau, oi na vāgana atu ai ki ei, “Ho he mālō e fevaevaeaki ma tauai miha lava kilātou, ka hē tūmau mataloa; ko he kāiga e fevaevaeaki, ka mālepelepe. 18Kāfai la te mālō o Hatani e fevaevaeaki ma tauai miha lava kilātou, e vēhea la ona mafai ke tūmau? E lea koutou e mafai ke tuli e au nā tēmoni ki fafo ona e fōki mai e Pelehepulo te pule kia te au. 19Kāfai ko nā tēmoni e tuli e au ki fafo i te pule a Pelehepulo, e mai ia te ai la te pule e tuli ai ki fafo nā tēmoni e nā hoko o koutou? Ko nā mea e fai e nā hoko o koutou e fakamāonia ai ko koutou e hehē! 20Hēai, ko te pule lava a te Atua te tuli ai e au nā tēmoni ki fafo, ma ko tēnei te mea e fakamāonia ai ko te Mālō o te Atua kua i kinei ia te koutou.
21“Kāfai he tamāloa mākeke e nofo hāuni ma ana kaukupega i te leoleoga o tona fale, e haogalēmū uma ana mea. 22Kae kāfai hētahi tamāloa e mākeke atu e ia ohofakia ma fakatōkilaloa te tamāloa e o ia te fale, e kave e ia nā kaukupega uma nae fakamoemoe ki ei te tino e o ia te fale, ma vāevae e ia nā koloa na kaihohoa e ia.
23“Ko te tino e hē kau ma au, e teteke kia te au; ko te tino e hē fakaputu ma au, e fakatakape e ia. #Mlk 9.40
Ko te Toe Foki Maiga o te Agaga Kino
(Mat 12.43-45)
24“Kāfai he agaga kino e fano ki fafo o he tino, e kui atu i nā kogāfenua mātūtū, ma taukikila ki he mea ke mapu ki ei; kāfai e hē ia maua he mea, oi ka lea vē ai kia te ia lava, ‘Ko au ka toe foki ki toku fale, te mea na hau ai nei au.’ 25Oi toe foki ai ma maua atu e ia te fale e mamā ma hāuni lelei. 26Oi fano ai oi kaumai iētahi agaga e fitu e hili atu te kino i lo ia, ma nonofo ai i kinā. E iku ake, kua hili atu te kino lahi o te tūlaga kua pa ia ki ei, i lo te mea nae iei ai muamua.”
Ko te Fiafia Moni
27Ka koi tautala vēnei atu ia Iehu, kae kalaga vē mai ki ei he fafine i te kaifenua, “Amutia te moegātama na fānaua koe, ma nā huhu na fakahuhua koe!”
28Kae kua tali atu ia Iehu, “Io, kae amutia la nā tino e fakalogo ki te kupu a te Atua, ma uhitaki ki ei!”
Ko te Fakatagi mo he Fakailoga Ofōfogia
(Mat 12.38-42)
29Kua kāmata oi tumutumu mai te kaifenua, oi na vāgana atu ai ia Iehu, “Kai te kino o nā tino o nā aho nei! E lea mai ki he fakailoga ofōfogia, kae e hēai he fakailoga e faia mo kilātou, vaganā ai te fakailoga ofōfogia o Iona. #Mat 16.4; Mlk 8.12 30E vē ona kavea te pelofeta ko Iona ma fakailoga ki tagata o Nineva, ka vēnā foki oi kavea te Ataliki o te Tagata ma fakailoga ki nā tino o nā aho nei. #Ion 3.4 31I te Aho Fakamahino, ka tū mai te Tupu fafine o Heepa ma mōlia nā tino o nā aho nei, auā ko ia na malaga mamao mai tētahi itū o te lalolagi ke fakalogo ki te poto o te Tupu ko Holomona; ma e lea atu au kia te koutou, kua i kinei he mea,#11.31 he mea e fakatatau kia Iehu, pe ko te fekau e uiga ki te Mālō o te Atua e hili atu te tāua i lo Holomona. #1 Tup 10.1-10; 2 NT 9.1-12 32I te Aho Fakamahino, ka tutū mai ia tagata o Nineva ma mōlia koutou, auā na liliu kehe kilātou mai a lātou agahala i te kilātou lagonaga o te tālakiga a Iona; ma e takutino atu e au kia te koutou, kua i kinei he mea e hili atu te tāua i lo Iona! #Ion 3.5
Ko te Mōlī o te Tino
(Mat 5.15; 6.22, 23)
33“E hēai he tino e ia tutua he mōlī oi mumuni ai, pe tuku ki lalo o he kumete;#11.33 pe tuku ki lalo o he kumete Ko iētahi tuhituhiga e hē i loto ai te fakakupuga tēnei kae e fakatū lava ki luga o he tūgālāmepa, kae ke kitea ai te māina e nā tino e ulu ki lotofale. #Mat 5.15; Mlk 4.21; Luk 8.16 34Ko nā mata o koe e vē ko he mōlī mo tō tino. Kāfai nā mata o koe e lelei, ko tō tino kātoa ka tumu i te mālama; kae kāfai nā mata o koe e kino, ko te tino kātoa o koe ka i te pogihā. 35E tatau ai la koe ke mautinoa, ko te mōlī i loto o koe e hē ko te pogihā. 36Kāfai tō tino kātoa e tumu i te mālama ma e hēai hona vāega e i te pogihā, ka mālama kātoa uma e vē lava kāfai he mōlī e huhulu mālohi kia te koe.”
Kua Taku e Iehu te Hehē o te kau Falehaio ma nā Faiākoga o te Tūlāfono
(Mat 23.1-36; Mlk 12.38-40)
37Kua uma te vāgana atu vēnei o Iehu, oi na lea mai ai ki ei he Falehaio ke olo kilāua oi kakai; oi na fano ai ma kua nofo ki lalo i te laulau. 38Na teki te Falehaio i te ia kiteaga, ko Iehu e hēki fafanoa ona lima#11.38 e hēki fafanoa ona lima Ko he tu tau tāpuakiga a Iutaia ka ko hēki kai ai. 39Oi na vāgana atu ai te Aliki, “Ko koutou te kau Falehaio, e fufulu e koutou ia fafo o autou iputī ma autou ipukai, kae ko loto e tumu i nā uiga fakahāuā ma te āmiokino. 40Ko koutou ni tagata vālelea! E hēki faia nei e te tino na ia faia ia fafo o te ipu, ia loto? 41Kae fōki nā mea i loto o nā iputī ma nā ipukai a koutou mo nā tino mātitiva, oi ka mamā ai#11.41 mamā ai i nā tu tau tāpuakiga nā mea uma mo koutou.
42“Kae heāloa la koutou te kau Falehaio! E fōki e koutou mo te Atua te tahi-vae-hefulu o nā mea fakamanogi meakai e vē ko te mineti, te pekanona#11.42 te mineti, te pekanona ni tamā lākau e fakaaogā nā lau pe ko nā fua ke fakamanogi ai nā meakai ma iētahi lākau fātoaga vēnā, kae kua tīaki e koutou te faimeatonu ma te alofa ki te Atua. Ko nā mea iēnei e tatau ke fai e koutou, kae hē tīakia ai iētahi mea.#Lev 27.30
43“Kae heāloa la koutou te kau Falehaio! E fiafia koutou oi nonofo i nā nofoa fakapitoa i loto o nā hūnako, ma ke fakafeiloaki aloakia koutou e tagata i nā māketi. 44Kae heāloa la koutou! Ko koutou e vēia ko nā tugamau e hēki fakailoga, ma e hāvavali kui luga#11.44 e hē mamā he tino e havali i luga o he tugamau, i nā tu a Iutaia ai ia tagata e aunoa ma te kilātou iloa.”
45Kua lea vē atu tētahi faiākoga o te Tūlāfono kia Iehu, “Te Faiākoga, ko tau kupu tēnā kua hē āva mai ai koe kia te kimātou!”
46Na tali mai ia Iehu, “Kae heāloa foki koutou nā faiākoga o te Tūlāfono! E fakauta e koutou nā kavega amo gatā ki nā tua o tagata, kae e hē fia fehoahoani lele koutou ki te amoga o nā kavega iēnā. 47Kae heāloa la koutou! E fau e koutou nā tugamau mānanaia mo nā pelofeta—nā pelofeta na tāmate lava e nā tupuna o koutou. 48Kua taku mai lava la e koutou, e lagolago e koutou te mea na fai e nā tupuna o koutou; na tāmate e kilātou nā pelofeta, kae fau e koutou o lātou tugamau mānanaia. 49Ko te mea foki ia na vāgana vē ai te Poto o te Atua, ‘Ka kō uga atua kia te kilātou nā pelofeta ma nā kavefekau; ka kilātou tāmatea iētahi o kilātou, ma hāuāgia iētahi.’ 50Ko te mea ia ka fakahala ai nā tino o nā aho nei, ona ko te ola o nā pelofeta uma lele na tāmate, talu te kāmataga o te lalolagi, 51mai te tāmatega o Apelu ki te tāmatega o Hakalia, tēia na tāmate i te vā o te fata faitāulaga ma te Nofoaga Paia. Io, e lea atu au kia te koutou, ko nā tino o nā aho nei ka fakahala ona ko kilātou uma lele na tāmate! #Ken 4.8; 2 NT 24.20-21
52“Kae heāloa la koutou nā faiākoga o te Tūlāfono! Kua tāofi e koutou te kī e tatala ai te faitotoka ki te fale e maua ai te poto, ka ko koutou ka hē mafai ke ulu ki loto; ma e tāofi e koutou nā tino e taumafai ke olo ki loto!”
53I te fanoga o Iehu ki fafo, oi na kāmata ai kua teteke lele te kau Falehaio ma nā faiākoga o te Tūlāfono kia te ia, ma kua tuki fehili e kilātou e uiga ki te lahi o nā mea, 54i he taumafaiga lava ke lemati pe i nā fai hana fakamatalaga hehē.
Currently Selected:
Luka 11: TOKU
Tõsta esile
Kopeeri
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bible Society New Zealand Charitable Trust