9
1Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: "Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi. 2Bailes un izbīšanās jūsu priekšā lai pārņem visus zemes zvērus, visus putnus gaisā un visus tos, kas vien kust zemes virsū, un visas zivis jūrā. Jūsu rokās tie ir nodoti. 3Viss, kas vien kust un kam ir dzīvība, lai jums ir par barību. Es jums to visu nododu, tāpat kā zaļos augus, lai tie jums noder barībai. 4Vienīgi miesu tās dzīvībā, tās asinīs, jums nebūs ēst. 5Bet par jūsu asinīm, jūsu dzīvību, Es prasīšu atbildību: no ikviena zvēra Es to prasīšu un no katra cilvēka, no ikviena jūsu vidū Es to prasīšu; cilvēka dzīvību Es atprasīšu. 6Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas, jo pēc Dieva tēla Viņš cilvēku ir radījis. 7Bet jūs augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi lieliem pulkiem." 8Un Dievs sacīja Noam un viņa dēliem, kas bija kopā ar viņu, teikdams: 9"Redzi, Es tagad ceļu Savu derību ar jums un ar jūsu pēcnācējiem pēc jums, 10arī ar visiem dzīviem radījumiem, kas pie jums: ar putniem, lopiem un visiem zemes zvēriem, kas pie jums; ar visiem, kas iznākuši no šķirsta, ar ikvienu zemes zvēru. 11Es ceļu Savu derību ar jums, ka visa radība vairs netiks izdeldēta ūdens plūdos un ka plūdi vairs nemaitās zemi." 12Tad Dievs sacīja: "Šī ir Mana derības zīme, ko Es celšu starp Sevi un jums un ikvienu dzīvu radījumu, kas ir ar jums, uz mūžu mūžiem. 13Savu varavīksni Es lieku padebešos, tā lai ir par derības zīmi starp Mani un pasauli. 14Ja Es ar mākoņiem pārklāšu zemi un padebešos parādīsies varavīksne, 15tad Es pieminēšu Savu derību, kas ir starp Mani un jums un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu; un ūdeņi nekad vairs nekļūs par plūdiem, kas visu radību izdeldēs. 16Kad varavīksne pacelsies mākoņos un Es to ieraudzīšu, tad Es arī pieminēšu mūžīgo derību starp Dievu un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu, kāda vien ir pasaulē." 17Un Dievs sacīja Noam: "Tā ir derības zīme, ko Es ceļu starp Sevi un ikvienu radību, kāda vien ir pasaulē." 18Un Noas dēli, kas iznāca no šķirsta, bija Šems, Hams un Jafets. Un Hams ir Kānaāna tēvs. 19Šie trīs ir Noas dēli, un no viņiem cēlušies visi zemes iedzīvotāji. 20Noa sāka kopt zemi un iestādīja vīna dārzu. 21Un Noa dzēra vīnu, un viņš piedzērās un gulēja kails savā teltī. 22Kad Hams, Kānaāna tēvs, redzēja sava tēva kailumu, viņš to pateica saviem divi brāļiem. 23Tad Šems un Jafets paņēma tēva virsvalku, un abi uzlika to uz saviem pleciem un atmuguriski iegāja un apsedza sava tēva kailumu, savas sejas nogriezdami, tā ka tie sava tēva kailumu neredzēja. 24Kad Noa pamodās no sava skurbuma, tad viņš dabūja zināt, ko viņa jaunākais dēls tam bija nodarījis. 25Un viņš sacīja: "Lai Kānaāns ir nolādēts; viņš lai kļūst par vergu savu brāļu vergiem." 26Un viņš sacīja: "Svētīts lai ir Tas Kungs, Šema Dievs, bet Kānaāns lai top tam par vergu. 27Dievs lai vairo Jafetu, ka viņš mīt Šema teltīs, bet Kānaāns lai ir viņam vergs." 28Un Noa dzīvoja pēc ūdensplūdiem trīs simti piecdesmit gadus. 29Un visi Noas mūža gadi bija deviņi simti piecdesmit, tad viņš nomira.