4
1Tad Ādams atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu, sacīdama: „Es grūtībās esmu saņēmusi dēlu ar Dieva palīgu.“
2Un viņa pēc tam dzemdēja tā brāli Ābelu. Un Ābels kļuva avju gans, bet Kains kļuva zemkopis.
3Pēc kāda laika Kains nesa no zemes augļiem upuri tam Kungam.
4Un arī Ābels nesa upuri no avju pirmdzimtiem, no tiem, kas viņam bija tie treknākie. Un tas Kungs skatījās uz Ābelu un uz viņa dāvanām ar labpatiku.
5Bet Kainu un viņa dāvanas Dievs neievēroja. Tad Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni.
6Tad Dievs sacīja Kainam: „Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni?
7Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!“ Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu.
8Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva.
9Un Dievs sacīja uz Kainu: „Kur ir Ābels, tavs brālis?“ Tas atbildēja: „Es nezinu; vai tad es esmu sava brāļa sargs?“
10Bet Viņš teica: „Ko tu esi darījis? Tava brāļa asinis brēc uz Mani no zemes.
11Tādēļ tu būsi nolādēts zemes virsū, kurai bija jāatver sava mute, lai no tavām rokām saņemtu tava brāļa asinis.
12Kad tu zemi apstrādāsi, tā tev turpmāk vairs nedos savu spēku; tekulis un bēgulis tu būsi virs zemes!“
13Tad Kains sacīja Dievam: „Mans noziegums ir tik liels, ka es to nespēju panest.
14Lūk, Tu šodien mani esi padzinis no zemes virsus, un tavu acu priekšā man jāpaslēpjas; tekulis un bēgulis es virs zemes esmu kļuvis, un katrs, kas mani atradīs, mani nokaus.“
15Un Dievs sacīja viņam: „Ne tā! Ikvienam, kas Kainu nokauj, tiks septiņkārt atriebts. Un Dievs pielika Kainam zīmi, lai tas, kas viņu sastaptu, to nenokautu.“
16Un Kains aizgāja no Dieva acīm un dzīvoja Noda zemē, austrumos no Ēdenes.
17Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam Ēnochu. Un viņš uzcēla pilsētu un nosauca pilsētu sava dēla vārdā par Ēnochu.
18Un Enocham tika dzemdēts Irads, bet Irads dzemdināja Mehujaēlu, un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls—Lamechu.
19Bet Lamechs ņēma sev divi sievas; vienas vārds ir Ada, bet otras Cilla.
20Un Ada dzemdēja Jābalu, un Jābals ir ciltstēvs telts iemtīniekiem un ganiem.
21Bet viņa brālis ir Jūbals, viņš ir ciltstēvs tiem, kas spēlē cītaras un stabules.
22Bet arī Cilla dzemdēja Tubal-Kainu, tas ir ciltstēvs visiem, kas apstrādā varu un dzelzi, bet Tubal-Kaina māsa bija Naāma.
23Un Lamechs sacīja savām sievām: „Ada un Cilla! Klausiet manu balsi, Lamecha sievas, un dzirdiet, ko es jums saku: Cilvēku es nokauju par savu ievainojumu, un zēnu par savu vāti.
24Ja Kains tiek atriebts septiņkārt, tad Lamechs septiņdesmit septiņkārt.“
25Un Ādams vēlreiz atzina savu sievu, un tā viņam dzemdēja dēlu, to viņa nosauca vārdā Sets, jo: „Dievs man ir devis citu dēlu pēc Ābela, jo to nokāva Kains.“
26Un ari Setam piedzima dēls, un viņš nosauca to vārdā Ēnošs. Tas sāka piesaukt Dieva vārdu.