<div class="version vid488 iso6393lvs" data-vid="488" data-iso6393="lvs">
 <div class="book bkACT">
 <div class="chapter ch23" data-usfm="ACT.23">
 <div class="label">23</div><div class="p"> 1Uzl&#363;kodams sinedriju, P&#257;vils sac&#299;ja: "Br&#257;&#316;i, es esmu dz&#299;vojis p&#275;c vislab&#257;k&#257;s sirdsapzi&#326;as Dieva priek&#353;&#257; l&#299;dz &#353;ai dienai." 2Te augstais priesteris Ananija pav&#275;l&#275;ja tiem, kas ap vi&#326;u st&#257;v&#275;ja, sist vi&#326;am pa muti. 3Tad P&#257;vils uz vi&#326;u sac&#299;ja: "Dievs tevi sit&#299;s, tu nobalsin&#257;t&#257; siena; tu &#353;e s&#275;di mani ties&#257;t p&#275;c likuma un pav&#275;li mani sist pret likumu?" 4Bet tie, kas ap vi&#326;u st&#257;v&#275;ja, sac&#299;ja: "Tu uzdro&#353;inies lam&#257;t Dieva priesteri?" 5P&#257;vils atbild&#275;ja: "Es nezin&#257;ju, br&#257;&#316;i, ka tas ir augstais priesteris; jo ir rakst&#299;ts: sargies &#316;aunu run&#257;t par savas tautas valdnieku." 6Zin&#257;dams, ka sinedrij&#257; da&#316;a bija sadu&#311;eji un otra da&#316;a farizeji, vi&#326;&#353; sauca: "Br&#257;&#316;i, es esmu farizejs, farizeja d&#275;ls; mani ties&#257; m&#363;&#382;&#299;g&#257;s dz&#299;v&#299;bas cer&#299;bas un miru&#353;o aug&#353;&#257;mcel&#353;an&#257;s d&#275;&#316;." 7Kad vi&#326;&#353; to bija run&#257;jis, izc&#275;l&#257;s str&#299;ds farizeju un sadu&#311;eju starp&#257;, un sapulce sa&#353;&#311;&#275;l&#257;s. 8Jo sadu&#311;eji saka, ka nav ne aug&#353;&#257;mcel&#353;an&#257;s, ne e&#326;&#291;e&#316;u, ne gara, bet farizeji visu to atz&#299;st. 9Tad izc&#275;l&#257;s liela klieg&#353;ana, un da&#382;i farizeju novirziena rakstu m&#257;c&#299;t&#257;ji piec&#275;l&#257;s un iejauc&#257;s str&#299;d&#257;, sac&#299;dami: "M&#275;s nek&#257; &#316;auna &#353;in&#299; cilv&#275;k&#257; neredzam; varb&#363;t gars vai e&#326;&#291;elis ar vi&#326;u run&#257;jis?" 10Kad nemiers auga, komandieris, baid&#299;damies, ka vi&#326;i P&#257;vilu nesaplosa, pav&#275;l&#275;ja ierasties karasp&#275;ka noda&#316;ai, izraut to no vi&#326;u vidus un aizvest karasp&#275;ka m&#299;tn&#275;. 11N&#257;kamaj&#257; nakt&#299; Tas Kungs vi&#326;am piest&#257;j&#257;s un sac&#299;ja: "Esi dro&#353;s! K&#257; tu par Mani esi liecin&#257;jis Jeruz&#257;lem&#275;, t&#257; tev j&#257;liecina ar&#299; Rom&#257;." 12Kad diena bija uzaususi, j&#363;di sapulc&#275;j&#257;s un sazv&#275;r&#275;j&#257;s, sac&#299;dami, ka vi&#326;i ne&#275;d&#299;s un nedzers, iek&#257;ms neb&#363;s non&#257;v&#275;ju&#353;i P&#257;vilu. 13To bija vair&#257;k k&#257; &#269;etrdesmit, kas t&#257; bija sazv&#275;r&#275;ju&#353;ies. 14Tie n&#257;ca pie priesteriem un vecajiem un sac&#299;ja: "M&#275;s ar zv&#275;restu esam saist&#299;ju&#353;ies neko nebaud&#299;t, iek&#257;ms P&#257;vilu neb&#363;sim non&#257;v&#275;ju&#353;i. 15Tagad j&#363;s kop&#257; ar sinedriju pazi&#326;ojiet komandierim, lai vi&#326;u atved pie jums, it k&#257; j&#363;s vi&#326;a lietu grib&#275;tu r&#363;p&#299;g&#257;k izklau&#353;in&#257;t; bet m&#275;s esam gatavi vi&#326;u non&#257;v&#275;t, pirms vi&#326;&#353; atn&#257;k." 16Bet P&#257;vila m&#257;sas d&#275;ls, dzird&#275;dams par &#353;o viltus nodomu, atn&#257;ca, ieg&#257;ja karasp&#275;ka m&#299;tn&#275; un pazi&#326;oja to P&#257;vilam. 17P&#257;vils, pieaicin&#257;jis k&#257;du virsnieku, sac&#299;ja: "Aizved &#353;o jaunekli pie komandiera, jo vi&#326;am ir kaut kas tam zi&#326;ojams." 18Vi&#326;&#353; to &#326;&#275;ma l&#299;dzi un, aizvedis pie komandiera, sac&#299;ja: "Apcietin&#257;tais P&#257;vils mani sauca un l&#363;dza atvest &#353;o jaunekli pie tevis, jo vi&#326;am esot kaut kas tev sak&#257;ms." 19Komandieris, pa&#326;&#275;mis vi&#326;u pie rokas un aizg&#257;jis savrup, vaic&#257;ja: "Kas tev man zi&#326;ojams?" 20Jauneklis sac&#299;ja: "J&#363;di norun&#257;ju&#353;i tevi l&#363;gt, lai tu r&#299;t&#257; P&#257;vilu vestu sinedrija priek&#353;&#257;, it k&#257; grib&#275;dams kaut ko tuv&#257;k par vi&#326;u izzin&#257;t. 21Bet tu neuzticies vi&#326;iem, jo vair&#257;k k&#257; &#269;etrdesmit v&#299;ru no vi&#326;u vidus vi&#326;am uzgl&#363;n, un tie sazv&#275;r&#275;ju&#353;ies ne&#275;st un nedzert, iek&#257;ms vi&#326;u neb&#363;&#353;ot non&#257;v&#275;ju&#353;i, un tagad tie ir sagatavoju&#353;ies un gaida tavu sol&#299;jumu." 22Tad komandieris jaunekli atlaida, pav&#275;l&#275;dams: "Nesaki nevienam, ka tu man to esi pazi&#326;ojis." 23Vi&#326;&#353; ataicin&#257;ja divi virsniekus un sac&#299;ja: "Sagatavojiet tre&#353;ai nakts stundai divi simti kareivju, kas lai ietu uz C&#275;zareju, un septi&#326;desmit j&#257;tnieku un divi simti &#353;&#311;&#275;pne&#353;u. 24Turiet k&#257;rt&#299;b&#257; j&#257;jamos lopus, lai s&#275;din&#257;tu virs&#363; P&#257;vilu un novestu to dro&#353;&#299;b&#257; pie zemes p&#257;rvaldnieka F&#275;liksa." 25Un vi&#326;&#353; rakst&#299;ja &#353;&#257;da satura v&#275;stuli: 26"Klaudijs Lizijs sveicina &#316;oti cien&#299;jamo zemes p&#257;rvaldnieku F&#275;liksu. 27&#352;o v&#299;ru, ko j&#363;di bija sa&#326;&#275;mu&#353;i un grib&#275;ja non&#257;v&#275;t, es, piesteidzies pal&#299;g&#257; ar karasp&#275;ka noda&#316;u, atbr&#299;voju, uzzin&#257;jis, ka vi&#326;&#353; ir romietis; 28un, grib&#275;dams zin&#257;t, k&#257;das vainas d&#275;&#316; tie vi&#326;u aps&#363;dz, es vi&#326;u vedu sinedrija priek&#353;&#257;. 29Es nopratu, ka to aps&#363;dz vi&#326;u bausl&#299;bas liet&#257;s, bet nebija s&#363;dz&#299;bas, ar ko vi&#326;&#353; b&#363;tu peln&#299;jis n&#257;vi vai va&#382;as. 30Kad man k&#316;uva zin&#257;ms vi&#326;u nodoms pret &#353;o v&#299;ru, es t&#363;da&#316; s&#363;t&#299;ju vi&#326;u pie tevis, pav&#275;l&#275;dams ar&#299; s&#363;dz&#275;t&#257;jiem izteikt tav&#257; priek&#353;&#257;, kas tiem ir pret vi&#326;u." 31Tad kareivji, k&#257; tiem bija pav&#275;l&#275;ts, &#326;&#275;ma P&#257;vilu un nakt&#299; aizveda uz Antipatridu. 32N&#257;kamaj&#257; dien&#257; tie lika j&#257;tniekiem ar vi&#326;u iet t&#257;l&#257;k un pa&#353;i atgriez&#257;s karasp&#275;ka m&#299;tn&#275;. 33Non&#257;ku&#353;i C&#275;zarej&#257;, tie nodeva v&#275;stuli zemes p&#257;rvaldniekam un veda ar&#299; P&#257;vilu vi&#326;a priek&#353;&#257;. 34Izlas&#299;jis v&#275;stuli, tas vaic&#257;ja, no kura apgabala vi&#326;&#353; esot, un dzird&#275;dams, ka no Kilikijas, 35sac&#299;ja: "Es tevi uzklaus&#299;&#353;u p&#275;c tam, kad ar&#299; tavi aps&#363;dz&#275;t&#257;ji b&#363;s atn&#257;ku&#353;i," - un pav&#275;l&#275;ja vi&#326;u patur&#275;t apcietin&#257;jum&#257; H&#275;roda pil&#299;.</div>
 </div>
 </div>
</div>

Uzlūkodams sinedriju, Pāvils sacīja: "Brāļi, es esmu dzīvojis pēc vislabākās sirdsapziņas Dieva priekšā līdz šai dienai." Te augstais priesteris Ananija pavēlēja tiem, kas ap viņu stāvēja, sist viņam pa muti. Tad Pāvils uz viņu sacīja: "Dievs tevi sitīs, tu nobalsinātā siena; tu še sēdi mani tiesāt pēc likuma un pavēli mani sist pret likumu?" Bet tie, kas ap viņu stāvēja, sacīja: "Tu uzdrošinies lamāt Dieva priesteri?" Pāvils atbildēja: "Es nezināju, brāļi, ka tas ir augstais priesteris; jo ir rakstīts: sargies ļaunu runāt par savas tautas valdnieku." Zinādams, ka sinedrijā daļa bija saduķeji un otra daļa farizeji, viņš sauca: "Brāļi, es esmu farizejs, farizeja dēls; mani tiesā mūžīgās dzīvības cerības un mirušo augšāmcelšanās dēļ." Kad viņš to bija runājis, izcēlās strīds farizeju un saduķeju starpā, un sapulce sašķēlās. Jo saduķeji saka, ka nav ne augšāmcelšanās, ne eņģeļu, ne gara, bet farizeji visu to atzīst. Tad izcēlās liela kliegšana, un daži farizeju novirziena rakstu mācītāji piecēlās un iejaucās strīdā, sacīdami: "Mēs nekā ļauna šinī cilvēkā neredzam; varbūt gars vai eņģelis ar viņu runājis?" Kad nemiers auga, komandieris, baidīdamies, ka viņi Pāvilu nesaplosa, pavēlēja ierasties karaspēka nodaļai, izraut to no viņu vidus un aizvest karaspēka mītnē. Nākamajā naktī Tas Kungs viņam piestājās un sacīja: "Esi drošs! Kā tu par Mani esi liecinājis Jeruzālemē, tā tev jāliecina arī Romā." Kad diena bija uzaususi, jūdi sapulcējās un sazvērējās, sacīdami, ka viņi neēdīs un nedzers, iekāms nebūs nonāvējuši Pāvilu. To bija vairāk kā četrdesmit, kas tā bija sazvērējušies. Tie nāca pie priesteriem un vecajiem un sacīja: "Mēs ar zvērestu esam saistījušies neko nebaudīt, iekāms Pāvilu nebūsim nonāvējuši. Tagad jūs kopā ar sinedriju paziņojiet komandierim, lai viņu atved pie jums, it kā jūs viņa lietu gribētu rūpīgāk izklaušināt; bet mēs esam gatavi viņu nonāvēt, pirms viņš atnāk." Bet Pāvila māsas dēls, dzirdēdams par šo viltus nodomu, atnāca, iegāja karaspēka mītnē un paziņoja to Pāvilam. Pāvils, pieaicinājis kādu virsnieku, sacīja: "Aizved šo jaunekli pie komandiera, jo viņam ir kaut kas tam ziņojams." Viņš to ņēma līdzi un, aizvedis pie komandiera, sacīja: "Apcietinātais Pāvils mani sauca un lūdza atvest šo jaunekli pie tevis, jo viņam esot kaut kas tev sakāms." Komandieris, paņēmis viņu pie rokas un aizgājis savrup, vaicāja: "Kas tev man ziņojams?" Jauneklis sacīja: "Jūdi norunājuši tevi lūgt, lai tu rītā Pāvilu vestu sinedrija priekšā, it kā gribēdams kaut ko tuvāk par viņu izzināt. Bet tu neuzticies viņiem, jo vairāk kā četrdesmit vīru no viņu vidus viņam uzglūn, un tie sazvērējušies neēst un nedzert, iekāms viņu nebūšot nonāvējuši, un tagad tie ir sagatavojušies un gaida tavu solījumu." Tad komandieris jaunekli atlaida, pavēlēdams: "Nesaki nevienam, ka tu man to esi paziņojis." Viņš ataicināja divi virsniekus un sacīja: "Sagatavojiet trešai nakts stundai divi simti kareivju, kas lai ietu uz Cēzareju, un septiņdesmit jātnieku un divi simti šķēpnešu. Turiet kārtībā jājamos lopus, lai sēdinātu virsū Pāvilu un novestu to drošībā pie zemes pārvaldnieka Fēliksa." Un viņš rakstīja šāda satura vēstuli: "Klaudijs Lizijs sveicina ļoti cienījamo zemes pārvaldnieku Fēliksu. Šo vīru, ko jūdi bija saņēmuši un gribēja nonāvēt, es, piesteidzies palīgā ar karaspēka nodaļu, atbrīvoju, uzzinājis, ka viņš ir romietis; un, gribēdams zināt, kādas vainas dēļ tie viņu apsūdz, es viņu vedu sinedrija priekšā. Es nopratu, ka to apsūdz viņu bauslības lietās, bet nebija sūdzības, ar ko viņš būtu pelnījis nāvi vai važas. Kad man kļuva zināms viņu nodoms pret šo vīru, es tūdaļ sūtīju viņu pie tevis, pavēlēdams arī sūdzētājiem izteikt tavā priekšā, kas tiem ir pret viņu." Tad kareivji, kā tiem bija pavēlēts, ņēma Pāvilu un naktī aizveda uz Antipatridu. Nākamajā dienā tie lika jātniekiem ar viņu iet tālāk un paši atgriezās karaspēka mītnē. Nonākuši Cēzarejā, tie nodeva vēstuli zemes pārvaldniekam un veda arī Pāvilu viņa priekšā. Izlasījis vēstuli, tas vaicāja, no kura apgabala viņš esot, un dzirdēdams, ka no Kilikijas, sacīja: "Es tevi uzklausīšu pēc tam, kad arī tavi apsūdzētāji būs atnākuši," - un pavēlēja viņu paturēt apcietinājumā Hēroda pilī.

සවන් දෙන්න Apustuļu darbi 23