<div class="version vid488 iso6393lvs" data-vid="488" data-iso6393="lvs">
 <div class="book bkACT">
 <div class="chapter ch19" data-usfm="ACT.19">
 <div class="label">19</div><div class="p"> 1Kam&#275;r Apolls bija Korint&#257;, P&#257;vils, p&#257;rstaig&#257;jis augstienes apvidus, non&#257;ca Efez&#257;, un, sastapis da&#382;us m&#257;cek&#316;us, 2vi&#326;&#353; tiem sac&#299;ja: "Vai j&#363;s dab&#363;j&#257;t Sv&#275;to Garu, kad j&#363;s k&#316;uv&#257;t tic&#299;gi?" Tie vi&#326;am atbild&#275;ja: "M&#275;s pat neesam dzird&#275;ju&#353;i, ka Sv&#275;tais Gars ir." 3Vi&#326;&#353; jaut&#257;ja: "Ar k&#257;du krist&#299;bu j&#363;s esat krist&#299;ti?" Tie atbild&#275;ja: "Ar J&#257;&#326;a krist&#299;bu." 4Bet P&#257;vils sac&#299;ja: "J&#257;nis krist&#299;ja ar gr&#275;ku no&#382;&#275;las krist&#299;bu, &#316;aud&#299;m sac&#299;dams, lai tie tic tam, kas n&#257;k&#353;ot p&#275;c vi&#326;a, tas ir, J&#275;zum." 5To dzird&#275;ju&#353;i, vi&#326;i tika krist&#299;ti Kunga J&#275;zus V&#257;rd&#257;. 6Kad P&#257;vils uzlika tiem rokas, Sv&#275;tais Gars n&#257;ca p&#257;r tiem: tie run&#257;ja m&#275;l&#275;s un pravietoja. 7Vi&#326;u bija pavisam ap divpadsmit v&#299;ru. 8Bet vi&#326;&#353;, ieg&#257;jis sinagog&#257;, atkl&#257;ti sludin&#257;ja tr&#299;s m&#275;ne&#353;us, sarun&#257;damies un p&#257;rliecin&#257;dams par Dieva valst&#299;bu. 9T&#257; k&#257; da&#382;i nocietin&#257;ja savas sirdis un netic&#275;ja, &#316;au&#382;u priek&#353;&#257; nonicin&#257;dami &#353;o m&#257;c&#299;bu, vi&#326;&#353; no tiem aizg&#257;ja un &#326;&#275;ma m&#257;cek&#316;us savrup, ik dienas sludin&#257;dams Tiranna skol&#257;. 10Tas turpin&#257;j&#257;s ap divi gadi, t&#257; ka visi, kas &#256;zij&#257; dz&#299;voja, dzird&#275;ja T&#257; Kunga v&#257;rdu, j&#363;di un grie&#311;i. 11Dievs dar&#299;ja neparastus br&#299;numus ar P&#257;vila rok&#257;m, 12t&#257; ka pat sviedru autus un priek&#353;autus no vi&#326;a miesas uzlika neveseliem, un slim&#299;ba tos atst&#257;ja, un &#316;aunie gari no tiem izg&#257;ja. 13Da&#382;i j&#363;du apk&#257;rt klejojo&#353;ie garu izdzin&#275;ji uzdro&#353;in&#257;j&#257;s Kunga J&#275;zus V&#257;rdu piesaukt p&#257;r tiem, kam bija &#316;auni gari, sac&#299;dami: "Es j&#363;s apsaucu t&#257; J&#275;zus V&#257;rd&#257;, ko P&#257;vils sludina." 14Tie, kas to dar&#299;ja, bija j&#363;du augst&#257; priestera Skevas septi&#326;i d&#275;li. 15Bet &#316;aunais gars, atbild&#275;dams vi&#326;iem, sac&#299;ja: "J&#275;zu es paz&#299;stu un par P&#257;vilu es zinu; bet kas j&#363;s t&#257;di esat?" 16Un cilv&#275;ks, kur&#257; &#316;aunais gars m&#257;joja, tiem uzbruka un tos visus piev&#257;r&#275;ja, t&#257; ka tiem kailiem un ievainotiem bija j&#257;b&#275;g no &#353;&#299; nama. 17Tas k&#316;uva zin&#257;ms visiem j&#363;diem un grie&#311;iem, kas dz&#299;voja Efez&#257;. Vi&#326;us visus p&#257;r&#326;&#275;ma bailes, un vi&#326;i slav&#275;ja Kunga J&#275;zus V&#257;rdu. 18Daudzi, kas bija k&#316;uvu&#353;i tic&#299;gi, n&#257;ca atz&#299;damies un izst&#257;st&#299;dami savus darbus. 19Un labs skaits to, kas bija nodarboju&#353;ies ar burvju m&#257;ksl&#257;m, sanesa gr&#257;matas un t&#257;s sadedzin&#257;ja visu acu priek&#353;&#257;; to v&#275;rt&#299;bu noteica un saskait&#299;ja piecdesmit t&#363;ksto&#353; sudraba gabalu. 20T&#257; m&#257;c&#299;ba auga un k&#316;uva stipra T&#257; Kunga sp&#275;k&#257;. 21P&#275;c &#353;iem notikumiem P&#257;vils gar&#257; ap&#326;&#275;m&#257;s p&#257;rstaig&#257;t Ma&#311;edoniju un Ahaju un iet uz Jeruz&#257;lemi, sac&#299;dams: "P&#275;c tam kad b&#363;&#353;u tur bijis, man j&#257;redz ar&#299; Roma." 22Aizs&#363;t&#299;jis uz Ma&#311;edoniju divi savus pal&#299;gus, Timoteju un Erastu, vi&#326;&#353; pats k&#257;du laiku palika &#256;zij&#257;. 23Tan&#299; laik&#257; izc&#275;l&#257;s liels nemiers m&#257;c&#299;bas d&#275;&#316;. 24Jo k&#257;ds v&#299;rs, v&#257;rd&#257; Demetrijs, sudrabkalis, kas no sudraba darin&#257;ja Artem&#299;das temp&#316;us un sag&#257;d&#257;ja amatniekiem diezgan lielu pe&#316;&#326;u, 25sapulc&#275;jis tos un visus, kas ar to pa&#353;u amatu nodarboj&#257;s, sac&#299;ja: "V&#299;ri, j&#363;s zin&#257;t, ka no &#353;&#299; darba atkar&#299;ga m&#363;su labkl&#257;j&#299;ba. 26Un j&#363;s redzat un dzirdat, ka &#353;is P&#257;vils ne vien Efez&#257;, bet gandr&#299;z vis&#257; &#256;zij&#257; ar sav&#257;m run&#257;m nov&#275;rsis daudz &#316;au&#382;u, sac&#299;dams, ka tie nav dievi, kas rok&#257;m darin&#257;ti. 27Mums draud ne tikai tas, ka &#353;&#299; nozare zaud&#275; noz&#299;mi, bet ar&#299; ka augst&#257;s dieves Artem&#299;das templi nonicin&#257;s, un izn&#299;ks vi&#326;as varen&#299;ba, ko piel&#363;dz visa &#256;zija un visa pasaule." 28To dzird&#275;dami un dusmu p&#257;r&#326;emti, vi&#326;i sauca: "Varena ir efezie&#353;u Artem&#299;da!" 29Un visu pils&#275;tu p&#257;r&#326;&#275;ma nemiers. Visi trauc&#257;s uz te&#257;tri, raudami l&#299;dzi ma&#311;edonie&#353;us Gaju un Aristarhu, P&#257;vila ce&#316;abiedrus. 30Kad P&#257;vils grib&#275;ja iet p&#363;l&#299;, m&#257;cek&#316;i vi&#326;am ne&#316;&#257;va; 31bet ar&#299; da&#382;i &#256;zijas p&#257;rvaldnieki, b&#363;dami vi&#326;a draugi, s&#363;t&#299;ja pie vi&#326;a, br&#299;din&#257;dami, lai vi&#326;&#353; neietu uz te&#257;tri. 32Citi sauca &#353;&#257;, citi t&#257;, jo sapulce bija izjukusi, un vairums nezin&#257;ja, k&#257;d&#275;&#316; bija san&#257;ku&#353;i kop&#257;. 33Bet Aleksandrs, ko j&#363;di bija izraudz&#299;ju&#353;i, sa&#326;&#275;ma no p&#363;&#316;a pam&#257;c&#299;bas; un vi&#326;&#353; m&#257;ja ar roku, grib&#275;dams &#316;au&#382;u priek&#353;&#257; sac&#299;t aizst&#257;v&#275;&#353;an&#257;s runu. 34Kad tie man&#299;ja, ka vi&#326;&#353; ir j&#363;ds, visi vien&#257; bals&#299; s&#257;ka kliegt, saukdami ap divi stundas: "Varena ir efezie&#353;u Artem&#299;da!" 35Bet pils&#275;tas rakstvedis p&#363;li nomierin&#257;ja, sac&#299;dams: "Efezie&#353;i, vai ir k&#257;ds cilv&#275;ks, kas nezin&#257;tu, ka Efezas pils&#275;ta ir varen&#257;s Artem&#299;das un no debes&#299;m nokritu&#353;&#257; t&#275;la sarg&#257;t&#257;ja? 36T&#257; k&#257; tas nav ap&#353;aub&#257;ms, jums pien&#257;kas b&#363;t mier&#299;giem un nep&#257;rsteigties. 37J&#363;s esat atvedu&#353;i &#353;os v&#299;rus, kas nav ne temp&#316;a aplaup&#299;t&#257;ji, ne m&#363;su dieves zaimot&#257;ji. 38Ja D&#275;metrijam un vi&#326;a darba biedriem ir kaut kas pret k&#257;du, ir tiesas dienas un ir prokonsuli, lai vi&#326;i s&#363;dz cits citu. 39Bet, ja jums b&#363;tu v&#275;l k&#257;da cita pras&#299;ba, lai to izlemj k&#257;rt&#275;j&#257; tautas sapulc&#275;. 40Mums ar&#299; j&#257;b&#299;stas, ka m&#363;s neaps&#363;dz par &#353;&#299;s dienas sacel&#353;anos, jo nav nek&#257;da iemesla, ar ko &#353;o dumpi var&#275;tu attaisnot." To sac&#299;jis, vi&#326;&#353; sapulci atlaida.</div>
 </div>
 </div>
</div>

Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus, viņš tiem sacīja: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir." Viņš jautāja: "Ar kādu kristību jūs esat kristīti?" Tie atbildēja: "Ar Jāņa kristību." Bet Pāvils sacīja: "Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum." To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja. Viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru. Bet viņš, iegājis sinagogā, atklāti sludināja trīs mēnešus, sarunādamies un pārliecinādams par Dieva valstību. Tā kā daži nocietināja savas sirdis un neticēja, ļaužu priekšā nonicinādami šo mācību, viņš no tiem aizgāja un ņēma mācekļus savrup, ik dienas sludinādams Tiranna skolā. Tas turpinājās ap divi gadi, tā ka visi, kas Āzijā dzīvoja, dzirdēja Tā Kunga vārdu, jūdi un grieķi. Dievs darīja neparastus brīnumus ar Pāvila rokām, tā ka pat sviedru autus un priekšautus no viņa miesas uzlika neveseliem, un slimība tos atstāja, un ļaunie gari no tiem izgāja. Daži jūdu apkārt klejojošie garu izdzinēji uzdrošinājās Kunga Jēzus Vārdu piesaukt pār tiem, kam bija ļauni gari, sacīdami: "Es jūs apsaucu tā Jēzus Vārdā, ko Pāvils sludina." Tie, kas to darīja, bija jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli. Bet ļaunais gars, atbildēdams viņiem, sacīja: "Jēzu es pazīstu un par Pāvilu es zinu; bet kas jūs tādi esat?" Un cilvēks, kurā ļaunais gars mājoja, tiem uzbruka un tos visus pievārēja, tā ka tiem kailiem un ievainotiem bija jābēg no šī nama. Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efezā. Viņus visus pārņēma bailes, un viņi slavēja Kunga Jēzus Vārdu. Daudzi, kas bija kļuvuši ticīgi, nāca atzīdamies un izstāstīdami savus darbus. Un labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā; to vērtību noteica un saskaitīja piecdesmit tūkstoš sudraba gabalu. Tā mācība auga un kļuva stipra Tā Kunga spēkā. Pēc šiem notikumiem Pāvils garā apņēmās pārstaigāt Maķedoniju un Ahaju un iet uz Jeruzālemi, sacīdams: "Pēc tam kad būšu tur bijis, man jāredz arī Roma." Aizsūtījis uz Maķedoniju divi savus palīgus, Timoteju un Erastu, viņš pats kādu laiku palika Āzijā. Tanī laikā izcēlās liels nemiers mācības dēļ. Jo kāds vīrs, vārdā Demetrijs, sudrabkalis, kas no sudraba darināja Artemīdas tempļus un sagādāja amatniekiem diezgan lielu peļņu, sapulcējis tos un visus, kas ar to pašu amatu nodarbojās, sacīja: "Vīri, jūs zināt, ka no šī darba atkarīga mūsu labklājība. Un jūs redzat un dzirdat, ka šis Pāvils ne vien Efezā, bet gandrīz visā Āzijā ar savām runām novērsis daudz ļaužu, sacīdams, ka tie nav dievi, kas rokām darināti. Mums draud ne tikai tas, ka šī nozare zaudē nozīmi, bet arī ka augstās dieves Artemīdas templi nonicinās, un iznīks viņas varenība, ko pielūdz visa Āzija un visa pasaule." To dzirdēdami un dusmu pārņemti, viņi sauca: "Varena ir efeziešu Artemīda!" Un visu pilsētu pārņēma nemiers. Visi traucās uz teātri, raudami līdzi maķedoniešus Gaju un Aristarhu, Pāvila ceļabiedrus. Kad Pāvils gribēja iet pūlī, mācekļi viņam neļāva; bet arī daži Āzijas pārvaldnieki, būdami viņa draugi, sūtīja pie viņa, brīdinādami, lai viņš neietu uz teātri. Citi sauca šā, citi tā, jo sapulce bija izjukusi, un vairums nezināja, kādēļ bija sanākuši kopā. Bet Aleksandrs, ko jūdi bija izraudzījuši, saņēma no pūļa pamācības; un viņš māja ar roku, gribēdams ļaužu priekšā sacīt aizstāvēšanās runu. Kad tie manīja, ka viņš ir jūds, visi vienā balsī sāka kliegt, saukdami ap divi stundas: "Varena ir efeziešu Artemīda!" Bet pilsētas rakstvedis pūli nomierināja, sacīdams: "Efezieši, vai ir kāds cilvēks, kas nezinātu, ka Efezas pilsēta ir varenās Artemīdas un no debesīm nokritušā tēla sargātāja? Tā kā tas nav apšaubāms, jums pienākas būt mierīgiem un nepārsteigties. Jūs esat atveduši šos vīrus, kas nav ne tempļa aplaupītāji, ne mūsu dieves zaimotāji. Ja Dēmetrijam un viņa darba biedriem ir kaut kas pret kādu, ir tiesas dienas un ir prokonsuli, lai viņi sūdz cits citu. Bet, ja jums būtu vēl kāda cita prasība, lai to izlemj kārtējā tautas sapulcē. Mums arī jābīstas, ka mūs neapsūdz par šīs dienas sacelšanos, jo nav nekāda iemesla, ar ko šo dumpi varētu attaisnot." To sacījis, viņš sapulci atlaida.

සවන් දෙන්න Apustuļu darbi 19