<div class="version vid488 iso6393lvs" data-vid="488" data-iso6393="lvs">
 <div class="book bkACT">
 <div class="chapter ch14" data-usfm="ACT.14">
 <div class="label">14</div><div class="p"> 1Ikonij&#257; vi&#326;i kop&#257; ieg&#257;ja j&#363;du sinagog&#257; un t&#257; run&#257;ja, ka liels pulks j&#363;du un grie&#311;u k&#316;uva tic&#299;gi. 2Bet j&#363;di, kas ne&#316;&#257;v&#257;s p&#257;rliecin&#257;ties, k&#363;d&#299;ja un sar&#363;gtin&#257;ja pag&#257;nu sirdis pret br&#257;&#316;iem. 3Vi&#326;i tur palika labu laiku un dro&#353;i sludin&#257;ja, pa&#316;audamies uz To Kungu, kas apliecin&#257;ja Savu &#382;&#275;last&#299;bas v&#257;rdu, likdams notikt z&#299;m&#275;m un br&#299;numiem caur vi&#326;u rok&#257;m. 4Bet pils&#275;tas &#316;audis dal&#299;j&#257;s: citi bija ar j&#363;diem, citi ar apustu&#316;iem. 5Kad pag&#257;niem un j&#363;diem l&#299;dz ar vi&#326;u vado&#326;iem rad&#257;s nodoms tiem uzbrukt un tos nom&#275;t&#257;t akme&#326;iem, 6vi&#326;i, to noman&#299;dami, b&#275;ga uz Likaonijas pils&#275;t&#257;m Listru, Derbi un to apk&#257;rtni. 7Tur vi&#326;i sludin&#257;ja eva&#326;&#291;&#275;liju. 8Listr&#257; s&#275;d&#275;ja k&#257;ds v&#299;rs slim&#257;m k&#257;j&#257;m, tizls no m&#257;tes mies&#257;m, kas v&#275;l nekad nebija staig&#257;jis. 9Tas dzird&#275;ja P&#257;vilu run&#257;jam. P&#257;vils, vi&#326;u uzl&#363;kodams un redz&#275;dams, ka vi&#326;am ir tic&#299;ba tikt dziedin&#257;tam, 10sac&#299;ja ska&#316;&#257; bals&#299;: "Celies st&#257;vus uz sav&#257;m k&#257;j&#257;m!" Un vi&#326;&#353; uzl&#275;ca un staig&#257;ja. 11Kad &#316;audis redz&#275;ja, ko P&#257;vils bija dar&#299;jis, tie s&#257;ka run&#257;t, likaonie&#353;u valod&#257; sac&#299;dami: "Dievi k&#316;uvu&#353;i cilv&#275;kiem l&#299;dz&#299;gi un nok&#257;pu&#353;i zem&#275; pie mums." 12Un tie sauca Barnabu par Zevu un P&#257;vilu par Hermeju, t&#257;p&#275;c ka vi&#326;&#353; bija run&#257;t&#257;js. 13Zeva priesteris, kura templis atrad&#257;s &#257;rpus pils&#275;tas, atvedis v&#275;r&#353;us un vainagus pie v&#257;rtiem, grib&#275;ja kop&#257; ar &#316;aud&#299;m upur&#275;t. 14Kad apustu&#316;i Barnaba un P&#257;vils to dzird&#275;ja, vi&#326;i sapl&#275;sa savas dr&#275;bes un ieskr&#275;ja &#316;au&#382;u vid&#363;, saukdami 15un sac&#299;dami: "V&#299;ri, ko j&#363;s dar&#257;t? M&#275;s ar&#299; esam t&#257;di pa&#353;i mirst&#299;gi cilv&#275;ki k&#257; j&#363;s, kas jums sludin&#257;m eva&#326;&#291;&#275;liju, lai j&#363;s no &#353;iem n&#299;c&#299;gajiem atgrieztos pie dz&#299;v&#257; Dieva, kas rad&#299;jis debesis un zemi un j&#363;ru un visu, kas tur iek&#353;&#257;; 16kas pag&#257;ju&#353;ajos laikos vis&#257;m taut&#257;m &#316;&#257;vis iet savus ce&#316;us; 17jeb&#353;u Vi&#326;&#353; Sevi nav pametis neapliecin&#257;tu, labu dar&#299;dams, no debess jums dodams lietu un augl&#299;gus laikus, m&#363;su sirdis pild&#299;dams ar bar&#299;bu un prieku." 18To run&#257;dami, vi&#326;i ar p&#363;l&#275;m savald&#299;ja &#316;audis, ka tie vi&#326;iem neupur&#275;ja. 19Bet no Antiohijas un Ikonijas atn&#257;ca j&#363;di un, pierun&#257;ju&#353;i &#316;audis un apm&#275;t&#257;ju&#353;i P&#257;vilu akme&#326;iem, vilka to &#257;r&#257; no pils&#275;tas, dom&#257;dami, ka vi&#326;&#353; ir miris. 20Kad m&#257;cek&#316;i ap vi&#326;u bija sapulc&#275;ju&#353;ies, vi&#326;&#353; uzc&#275;l&#257;s un ieg&#257;ja pils&#275;t&#257;. N&#257;kamaj&#257; dien&#257; vi&#326;&#353; ar Barnabu dev&#257;s ce&#316;&#257; uz Derbi. 21Pasludin&#257;ju&#353;i eva&#326;&#291;&#275;liju &#353;in&#299; pils&#275;t&#257; un ieguvu&#353;i labu pulku m&#257;cek&#316;u, vi&#326;i griez&#257;s atpaka&#316; uz Listru, Ikoniju un Antiohiju, 22stiprin&#257;dami m&#257;cek&#316;u dv&#275;seles un pam&#257;c&#299;dami palikt tic&#299;b&#257; un ka caur daudz b&#275;d&#257;m mums j&#257;ieiet Dieva valst&#299;b&#257;. 23Ikvien&#257; draudz&#275; vi&#326;i tiem iec&#275;la vecajus; gav&#275;dami un Dievu l&#363;gdami, vi&#326;i tos nodeva T&#257; Kunga zi&#326;&#257;, kam tie bija s&#257;ku&#353;i tic&#275;t. 24P&#257;rstaig&#257;ju&#353;i Pisidiju, vi&#326;i non&#257;ca Pamf&#299;lij&#257; 25un, sludin&#257;ju&#353;i Dieva v&#257;rdu Perg&#257;, dev&#257;s lejup uz Ataliju. 26No turienes vi&#326;i p&#257;rc&#275;l&#257;s uz Antiohiju, kur vi&#326;i, Dieva &#382;&#275;last&#299;bai uztic&#275;ti, bija s&#257;ku&#353;i darbu, ko tagad pabeigu&#353;i. 27Tur non&#257;ku&#353;i un sapulc&#275;ju&#353;i draudzi, tie st&#257;st&#299;ja, ko Dievs ar tiem bija dar&#299;jis un k&#257; Vi&#326;&#353; pag&#257;niem bija atv&#275;ris tic&#299;bas durvis. 28Vi&#326;i tur palika labu laiku kop&#257; ar m&#257;cek&#316;iem.</div>
 </div>
 </div>
</div>

Ikonijā viņi kopā iegāja jūdu sinagogā un tā runāja, ka liels pulks jūdu un grieķu kļuva ticīgi. Bet jūdi, kas neļāvās pārliecināties, kūdīja un sarūgtināja pagānu sirdis pret brāļiem. Viņi tur palika labu laiku un droši sludināja, paļaudamies uz To Kungu, kas apliecināja Savu žēlastības vārdu, likdams notikt zīmēm un brīnumiem caur viņu rokām. Bet pilsētas ļaudis dalījās: citi bija ar jūdiem, citi ar apustuļiem. Kad pagāniem un jūdiem līdz ar viņu vadoņiem radās nodoms tiem uzbrukt un tos nomētāt akmeņiem, viņi, to nomanīdami, bēga uz Likaonijas pilsētām Listru, Derbi un to apkārtni. Tur viņi sludināja evaņģēliju. Listrā sēdēja kāds vīrs slimām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis. Tas dzirdēja Pāvilu runājam. Pāvils, viņu uzlūkodams un redzēdams, ka viņam ir ticība tikt dziedinātam, sacīja skaļā balsī: "Celies stāvus uz savām kājām!" Un viņš uzlēca un staigāja. Kad ļaudis redzēja, ko Pāvils bija darījis, tie sāka runāt, likaoniešu valodā sacīdami: "Dievi kļuvuši cilvēkiem līdzīgi un nokāpuši zemē pie mums." Un tie sauca Barnabu par Zevu un Pāvilu par Hermeju, tāpēc ka viņš bija runātājs. Zeva priesteris, kura templis atradās ārpus pilsētas, atvedis vēršus un vainagus pie vārtiem, gribēja kopā ar ļaudīm upurēt. Kad apustuļi Barnaba un Pāvils to dzirdēja, viņi saplēsa savas drēbes un ieskrēja ļaužu vidū, saukdami un sacīdami: "Vīri, ko jūs darāt? Mēs arī esam tādi paši mirstīgi cilvēki kā jūs, kas jums sludinām evaņģēliju, lai jūs no šiem nīcīgajiem atgrieztos pie dzīvā Dieva, kas radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tur iekšā; kas pagājušajos laikos visām tautām ļāvis iet savus ceļus; jebšu Viņš Sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku." To runādami, viņi ar pūlēm savaldīja ļaudis, ka tie viņiem neupurēja. Bet no Antiohijas un Ikonijas atnāca jūdi un, pierunājuši ļaudis un apmētājuši Pāvilu akmeņiem, vilka to ārā no pilsētas, domādami, ka viņš ir miris. Kad mācekļi ap viņu bija sapulcējušies, viņš uzcēlās un iegāja pilsētā. Nākamajā dienā viņš ar Barnabu devās ceļā uz Derbi. Pasludinājuši evaņģēliju šinī pilsētā un ieguvuši labu pulku mācekļu, viņi griezās atpakaļ uz Listru, Ikoniju un Antiohiju, stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticībā un ka caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā. Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt. Pārstaigājuši Pisidiju, viņi nonāca Pamfīlijā un, sludinājuši Dieva vārdu Pergā, devās lejup uz Ataliju. No turienes viņi pārcēlās uz Antiohiju, kur viņi, Dieva žēlastībai uzticēti, bija sākuši darbu, ko tagad pabeiguši. Tur nonākuši un sapulcējuši draudzi, tie stāstīja, ko Dievs ar tiem bija darījis un kā Viņš pagāniem bija atvēris ticības durvis. Viņi tur palika labu laiku kopā ar mācekļiem.

සවන් දෙන්න Apustuļu darbi 14