<div class="version vid488 iso6393lvs" data-vid="488" data-iso6393="lvs">
 <div class="book bkACT">
 <div class="chapter ch12" data-usfm="ACT.12">
 <div class="label">12</div><div class="p"> 1Ap to pa&#353;u laiku &#311;&#275;ni&#326;&#353; H&#275;rods apcietin&#257;ja da&#382;us draudzes locek&#316;us, grib&#275;dams tiem dar&#299;t &#316;aunu. 2Vi&#326;&#353; lika nogalin&#257;t ar zobenu J&#275;kabu, J&#257;&#326;a br&#257;li. 3Redz&#275;dams, ka tas j&#363;diem patika, vi&#326;&#353; lika sa&#326;emt ar&#299; P&#275;teri. Bet bija Neraudz&#275;t&#257;s maizes dienas. 4Vi&#326;&#353; pav&#275;l&#275;ja to sa&#326;emt un ielikt cietum&#257;, nodevis se&#353;padsmit kareivjiem, kas pa &#269;etriem to sarg&#257;ja, grib&#275;dams vi&#326;u p&#275;c Pash&#257; sv&#275;tkiem vest &#316;au&#382;u priek&#353;&#257;. 5P&#275;teri cietum&#257; apsarg&#257;ja; bet draudze bez mit&#275;&#353;an&#257;s par vi&#326;u l&#363;dza Dievu. 6Kad H&#275;rods vi&#326;u grib&#275;ja vest priek&#353;&#257;, tan&#299; nakt&#299; P&#275;teris gul&#275;ja starp divi kareivjiem, div&#257;m va&#382;&#257;m saist&#299;ts, un sargi durvju priek&#353;&#257; sarg&#257;ja cietumu. 7Un redzi, T&#257; Kunga e&#326;&#291;elis piest&#257;j&#257;s un gaisma apsp&#299;d&#275;ja cietuma istabu; vi&#326;&#353; piesk&#257;r&#257;s P&#275;tera s&#257;niem un to modin&#257;ja, sac&#299;dams: "Celies &#257;tri aug&#353;&#257;!" Un va&#382;as nokrita no vi&#326;a rok&#257;m. 8E&#326;&#291;elis vi&#326;am sac&#299;ja: "Apjozies un apauj k&#257;jas!" Vi&#326;&#353; t&#257; dar&#299;ja. Un tas turpin&#257;ja: "Apvelc savas dr&#275;bes un seko man!" 9Vi&#326;&#353; izn&#257;cis tam sekoja un nezin&#257;ja, ka notikums ar e&#326;&#291;eli ir &#299;sten&#299;ba, bet vi&#326;am &#353;&#311;ita, ka redz par&#257;d&#299;bu. 10Izg&#257;ju&#353;i caur pirmo un otru sardzi, vi&#326;i non&#257;ca pie dzelzs v&#257;rtiem, kas iet uz pils&#275;tu; tie vi&#326;iem pa&#353;i no sevis atv&#275;r&#257;s; izg&#257;ju&#353;i vi&#326;i nostaig&#257;ja vienu ielu, un t&#363;da&#316; e&#326;&#291;elis no vi&#326;a atst&#257;j&#257;s. 11P&#275;teris atj&#275;dzies sac&#299;ja: "Tagad es tie&#353;&#257;m zinu, ka Tas Kungs s&#363;t&#299;jis Savu e&#326;&#291;eli un izpest&#299;jis mani no H&#275;roda rokas un visiem j&#363;du draudiem." 12To apzin&#257;jies, vi&#326;&#353; dev&#257;s uz Marijas namu; t&#257; bija J&#257;&#326;a, kam piev&#257;rds Marks, m&#257;te. Tur bija daudz sapulc&#275;ju&#353;ies un l&#363;dza Dievu. 13Vi&#326;am pie v&#257;rtiem klauv&#275;jot, k&#257;da kalpone, v&#257;rd&#257; Rode, n&#257;ca klaus&#299;ties; 14un, P&#275;tera balsi pazinusi, vi&#326;a aiz prieka neatv&#275;ra, bet steidz&#257;s un pav&#275;st&#299;ja, ka P&#275;teris st&#257;vot v&#257;rtu priek&#353;&#257;. 15Tie vi&#326;ai sac&#299;ja: "Tu esi traka." Bet vi&#326;a noteikti apgalvoja, ka t&#257; esot. Tie sac&#299;ja: "Tas ir vi&#326;a e&#326;&#291;elis." 16P&#275;teris joproj&#257;m klauv&#275;ja. Vi&#326;i atv&#275;ra un atv&#275;ru&#353;i, to redz&#275;dami, izbij&#257;s. 17Vi&#326;&#353; tiem m&#257;ja ar roku, lai tie klus&#275;tu, un tiem past&#257;st&#299;ja, k&#257; Tas Kungs vi&#326;u izvedis no cietuma. Vi&#326;&#353; sac&#299;ja: "Pasakait to J&#275;kabam un br&#257;&#316;iem!" Un izg&#257;jis vi&#326;&#353; dev&#257;s uz citu vietu. 18Bet, kad gaisma ausa, kareivjus p&#257;r&#326;&#275;ma liels uztraukums, kas gan ar P&#275;teri esot noticis. 19H&#275;rods vi&#326;u mekl&#275;ja, bet neatrada. Nopratin&#257;jis sargus, vi&#326;&#353; pav&#275;l&#275;ja tos noties&#257;t un, aizg&#257;jis no J&#363;dejas uz Cezareju, palika tur. 20Vi&#326;am bija naids pret tirie&#353;iem un sidonie&#353;iem; bet tie n&#257;ca vienpr&#257;t&#299;gi pie vi&#326;a un, pierun&#257;ju&#353;i &#311;&#275;ni&#326;a galminieku Blastu, l&#363;dza mieru, t&#257;p&#275;c ka vi&#326;u zeme sa&#326;&#275;ma uzturu no &#311;&#275;ni&#326;a zemes. 21Noteiktaj&#257; dien&#257; H&#275;rods, apvilcis &#311;&#275;ni&#326;a t&#275;rpu, aps&#275;d&#257;s tron&#299; un run&#257;ja uz tiem tautas priek&#353;&#257;. 22Bet &#316;audis sauca: "T&#257; ir Dieva balss, ne cilv&#275;ka!" 23T&#363;da&#316; T&#257; Kunga e&#326;&#291;elis vi&#326;u sita, t&#257;p&#275;c ka vi&#326;&#353; nedeva Dievam godu, un vi&#326;&#353; tika t&#257;rpu sa&#275;sts un nomira. 24Bet T&#257; Kunga v&#257;rds auga un izplat&#299;j&#257;s. 25Savu uzdevumu Jeruz&#257;lem&#275; izpild&#299;ju&#353;i, Barnaba un Sauls griez&#257;s atpaka&#316;, &#326;emdami l&#299;dzi J&#257;ni, ar piev&#257;rdu Marks.</div>
 </div>
 </div>
</div>

Ap to pašu laiku ķēniņš Hērods apcietināja dažus draudzes locekļus, gribēdams tiem darīt ļaunu. Viņš lika nogalināt ar zobenu Jēkabu, Jāņa brāli. Redzēdams, ka tas jūdiem patika, viņš lika saņemt arī Pēteri. Bet bija Neraudzētās maizes dienas. Viņš pavēlēja to saņemt un ielikt cietumā, nodevis sešpadsmit kareivjiem, kas pa četriem to sargāja, gribēdams viņu pēc Pashā svētkiem vest ļaužu priekšā. Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu. Kad Hērods viņu gribēja vest priekšā, tanī naktī Pēteris gulēja starp divi kareivjiem, divām važām saistīts, un sargi durvju priekšā sargāja cietumu. Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: "Celies ātri augšā!" Un važas nokrita no viņa rokām. Eņģelis viņam sacīja: "Apjozies un apauj kājas!" Viņš tā darīja. Un tas turpināja: "Apvelc savas drēbes un seko man!" Viņš iznācis tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita, ka redz parādību. Izgājuši caur pirmo un otru sardzi, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie viņiem paši no sevis atvērās; izgājuši viņi nostaigāja vienu ielu, un tūdaļ eņģelis no viņa atstājās. Pēteris atjēdzies sacīja: "Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs sūtījis Savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu draudiem." To apzinājies, viņš devās uz Marijas namu; tā bija Jāņa, kam pievārds Marks, māte. Tur bija daudz sapulcējušies un lūdza Dievu. Viņam pie vārtiem klauvējot, kāda kalpone, vārdā Rode, nāca klausīties; un, Pētera balsi pazinusi, viņa aiz prieka neatvēra, bet steidzās un pavēstīja, ka Pēteris stāvot vārtu priekšā. Tie viņai sacīja: "Tu esi traka." Bet viņa noteikti apgalvoja, ka tā esot. Tie sacīja: "Tas ir viņa eņģelis." Pēteris joprojām klauvēja. Viņi atvēra un atvēruši, to redzēdami, izbijās. Viņš tiem māja ar roku, lai tie klusētu, un tiem pastāstīja, kā Tas Kungs viņu izvedis no cietuma. Viņš sacīja: "Pasakait to Jēkabam un brāļiem!" Un izgājis viņš devās uz citu vietu. Bet, kad gaisma ausa, kareivjus pārņēma liels uztraukums, kas gan ar Pēteri esot noticis. Hērods viņu meklēja, bet neatrada. Nopratinājis sargus, viņš pavēlēja tos notiesāt un, aizgājis no Jūdejas uz Cezareju, palika tur. Viņam bija naids pret tiriešiem un sidoniešiem; bet tie nāca vienprātīgi pie viņa un, pierunājuši ķēniņa galminieku Blastu, lūdza mieru, tāpēc ka viņu zeme saņēma uzturu no ķēniņa zemes. Noteiktajā dienā Hērods, apvilcis ķēniņa tērpu, apsēdās tronī un runāja uz tiem tautas priekšā. Bet ļaudis sauca: "Tā ir Dieva balss, ne cilvēka!" Tūdaļ Tā Kunga eņģelis viņu sita, tāpēc ka viņš nedeva Dievam godu, un viņš tika tārpu saēsts un nomira. Bet Tā Kunga vārds auga un izplatījās. Savu uzdevumu Jeruzālemē izpildījuši, Barnaba un Sauls griezās atpakaļ, ņemdami līdzi Jāni, ar pievārdu Marks.

සවන් දෙන්න Apustuļu darbi 12